Izdarām tā. Sadalam pasauli - Debesis Tev, Zvaigznes man. Jūra Tev, viļņi man.
Nē! Izdarām vēl labāk - vissu Tev, bet Tevi man...
Ключевые слова: par mīlestību0
Vord! Nu kur Tu saskati te kâdu egoismu? Drīzāk uzupurēśanās.
Atdot visu.
...grūti iedomāties,kas varētu sievieti atturēt no sava mērķa sasniegšanas..
Viss jau pareizi ,vien atslēgas vārdus <par mīlestību> derētu nomainīt pret <egoisma kalngals>
Protams ka sieviete nekad nepalaidīs garâm izdevību iegūt sev to ko viņa vēlas.
Bet nejau vienmēr tā ir vienįgi un tikai kas materiāls.
Redz sieviete laikam ir tāds ïpatnējs radījums - viņai savai sirsniņai ar ko gribas.
....visi...vairāk vai mazāk esam materiālisti,un ja par sievietēm....viņas savu izdevību garām nelaidīs...
Juri! Kādu vissu ar +? Nu tikai to vienu. Pašu. Tādu kāds ir.
Tu laikam esi aizdomu pilns materiālists. Netici ka sievietei varētu būt vajadzīgs tikai viņš.
....gudrs gājiens...atdot visu,lai paņemtu visu ar +.....
---Kāpēc Tu tik īdzīgi,
---Visu gribi sev
---Sadalīsim līdzīgi,
---To kas pieder Tev...
Bet vai tad vienmēr no visa ir vajadzīgs kāds ieguvums? Brīžiem taču var arī tā - ja jūti ka tas dotajā brīdī ir tieši tas kas Tev vajadzīgs. Kas Tev trūkst. Un vienalga kā būs pēctam. Tā vismaz man.
Man patīk, cik pozitīvi Tu pateici:
"Un reiz pienāk brīdis - kad tā arī notiek. "
Nezinu. Laikam esmu aplauzusies mzl par daudz. Vrb- ne tur tā lieta īsti, es- nezinu!!!
Man tikai šķiet, ka tāda, sevis visas- atdošana, ir bīstama- sev. Reiz to darīju, mīlot, protams. Ieguvums?? Nav vairs ticības nekam, līdz galam..
Kaut- ja notiktu Brīnums, un satiktu TO, kas ir manas- visa atdošanas- vērts, pieļauju- atdotu, nedomājot- neko. Es neko, nekad nemēru mantiskā izteiksmē, tikai un vienīgi- Patiesumā un Dziļumā :) Ai, Lakij, ai...
Ingrīd - vai tad tiešā tikai un vienīgi pāri visam ilgas?
Ir taču ar tā - nu tā ka gribas kaut atdod vissu pasauli, lai pretī saņemtu viņu.
Un reiz pienāk brīdis - kad tā arī notiek.
Varam jau, Lakij, domās savās- dalīt šo pasauli tā, vai- šitā.
Bet, ja tā pavisam godīgi- pašas pret sevi, pirmkārt, tad:
Jebkura sirsniņa pasaulē ilgojas to otru, savējo; un tad- Debesis, Zvaigznes, Jūra un viļņi- mums- abiem .. bet- ejam maldu ceļus, kkur pazaudējamies, tad atk- šķietami- atrodamies... bet- pāri visam- ILGAS..