Nav nekādu pārpratumu , Max. Katrs saprot , kā spējīgs saprast , vai arī - kā vēlas saprast .

Ļoti labi paturpināji manu blogā izteikto domu , Elva, paldies !

Tavs labdabīgais humoriņš vienmēr liek pasmaidīt , Kuku .Nešaubos , ka tiku saprasta pareizi.

Ineta , Tu saskatīji , ko vēlējies saskatīt , lai varētu uzrakstīt to , ko uzrakstīji .Blogā nav ne vārda par drīkst vai nedrīkst , vai kādiem citiem ierobežojumiem , vienīgi  viela pārdomām - mēs nezinām visu stāstu .

Nauri , ar humoru par nopietno , arī tā var pateikt savu sakāmo - pie tam trāpīgi !

Sandri , nekomentēšu .Tās personas blogs , kurš tapa kā manis rakstītā bloga apņirgšana , pats ir pietiekami daiļrunīgs.

Vordiņ , te iegriežoties , nekad nav zināms - kāds kuro reizi izvērtīsies stāsts ..  

Mēs nezinām visu stāstu - mēs nezinām arī paši savējo stāstu , kas turpināsies, kad tagadne spers soli nākotnē .Mēs nekad nezinām otra stāstu , lai varētu izteikt par viņu savus spriedumus - padomāsim , pirms darām to .
Pietiktu pilniigi ar sho un tad varbût netiktu pàrprasta.

   Mēs nezinām visu stāstu , tā tas ir. Kaut ko pazaudējot , kaut ko citu atrodam , katrs notikums ievada citus notikumus , bet mēs nezinām stāstu , kas tiem sekos.

Aha ... tādad ja savaino muguru  .. vajag apsveikt   .

Vai tad priecāties un bēdāties drīkst tikai tad, ja zin visu stāstu... kaut kāda inerta padarīšana, novērotāja pozīcija bez emociju izpausmēm. Protams nevar krist galējībās un par katru sīkumu raudāt vai gavilēt, neiedziļinoties, vai tiešām ir vērts to darīt, varbūt, ka tas "velns" nemaz nav tik melns kā viņu mālē.

Kamēr nepateiks ..neuzzināsi ......stāstu..

Veikalā pie kases.

-Jaunais cilvēk jums 18 ir?

-Jūs ko es taču pērku Pepsi!

-Es, principā, brīva sieviete... Interesējos...  

Visvairāk mīl mācīt dzīvot tie, kuri salaiduši grīstē savu dzīvi .   Nāk amigosā revanšēties ,   pat līdz absurdam nonāk sava pareizuma apziņā , kā te viena ,,daiļava,, darās.

Ja tikai gudrības.....runātu i lasītu   tad te jau pietiktu iegriezties vienu dienu....gadā  

Tāpēc jau ievietoju te šo panaivo stāstiņu , lai Amigosa visgudrie padomā , pirms izsaka savus ,,pareizos,, spriedumus .

Ja kaut kas nav par sevi skaidrs-pajautā apkārtējiem,viņi noteikti zinās. Vismaz būs pārliecināti,ka zin.

Pat izdzīvojot kāda acīm,visu viņa dzīvi,tu vēl neko pat nezināsi  

Mjāā.Izrādās,ka te ir pilns Amigos ar labajiem kaimiņiem.

Beidzot Tu sāc domāt pareizajā virzienā , Jurij ..  

Neviens nezin pilno stāsta versiju un nevajag arī, tādas zināšanas ir par lielu lai kompītis tiktu ar tām galā. Apsēžoties uz poda- tīra smuka- balta, tu tak negribi zināt kur paliek un kas notiek ar saturu kuru tu noskalo lejā. Dažām lietām tur arī jāpaliek.

Tas ir tikai apģērbs , Jurij. Tieši ar tādiem sīkumiem , kā Tu pašlaik , arī valstsvīri cenšas tautas uzmanību novirzīt no būtiskām lietām , lai tikai kāds neuzzinātu visu stāstu .

Fufels... Izvēloties kleitu tu tak arī nezini visu stāstu! Par indiešu vientuļo māti, kas 20 h diennaktī plēs kokvilnu, par darbinieku kurš elpoja ķīmiju to krāsodams, par homoseksuālu šuvēju kas no piegrieznēm to kopā lika. Un nav vajadzīgs stāsts, lai pateiktu, ka lieta ir laba.

Jurij , akcents ir pavisam uz citu šī stāsta teikto :

Mēs nezinām visu stāstu - mēs nezinām arī paši savējo stāstu , kas turpināsies, kad tagadne spers soli nākotnē .Mēs nekad nezinām otra stāstu , lai varētu izteikt par viņu savus spriedumus - padomāsim , pirms darām to .

Nu gan morāli šim stāstam ir vien vienīgs pūdelis. Nedari, neprasi, viss notiks savu gaitu, paļaujies uz dievu un tiksi pagaudot enģeļu korī... Ko tik neizdomā, lai cilvēks pievērtu acis un klusiņām par visu nolūgtos dieviņam kurš kaut kad- ja nebūs aizņemts tev izpalīdzēs.