3ПонравилосьMaija V. Её блог (123)

Ak šīs sievietes...:)

12 декабря 2014 20:25

Paradokss,vai ne-mēs varam noģībt no vienas asins lāses,kas parādās uz bērna,vai jebkura cita cilvēka rokas,dzīvnieka auss,vai govs nolauzta raga,bet vienā svētā mierā spējam gandrīz vai līdz elkoņiem nosmērēties jaucot  bļodā putraimu,jeb asins desu masu, to pildīt un izcept

Dzirdēju,ka tuvojoties vētra,gaidu ,pat baiļoties vienai bail


Ключевые слова: Dzīve38617, sievietes.3

Комментировать могут только авторизованные пользователи

Комментарии (344)

Удалённый пользователь 13 декабря 2014 10:37

Paldies Maija  

Maija V. 13 декабря 2014 10:36

Jurij,es sapratu,pēc profesijas esi aitu gans,forši,šašliks vienmēr pieejams

Удалённый пользователь 13 декабря 2014 10:34

Cilvēkbērna nē  

Jurijs Ķ. 13 декабря 2014 10:34

Ja vēji no visām pusēm šūpo tad jāturas stingri ar  saknēm zemītē. Bet tas nebūt nepasargā no kādas badīgas aitas, kas to vien kāro, lai manu saldmi tīksmeni izžļambātu  

Maija V. 13 декабря 2014 10:33

Ak,ja,Frīdi,Marija man uzticēja Tev nodot sveicienus,ja meža lauma Tevi tomēr izlaiž no savas valstības brīvībā

Maija V. 13 декабря 2014 10:31

Frīdi a ko Tu zini no dzemdībām,vai esi piedalījies?

Maija V. 13 декабря 2014 10:31

Ineta,tur Tev laikam ir taisnība,ja tā paanalizē visas situācijas,tad sanāk,ka esmu noģībusi tad,kad nekas patiesi nebija briesmīgs,bet tad,kad vajad saņemties un darīt,tad viss kartībā

Maija V. 13 декабря 2014 10:29

Jurij,tad Tu esi viena izturīga pojene

Удалённый пользователь 13 декабря 2014 10:28

Lāb dien   Par dzemdībām vajadzēja vispirms  

Ineta L. 13 декабря 2014 10:27

Mēs neapzinamies savu potenciālu, kamēr reālā stresa situācija mums nepalīdz to atklāt. Bērnībā es nemaz nezināju, ka tik ātri varu paskriet, kamēr ejot cauri krūmainam mežam, neizdzirdu čaboņu un nepadomāju, ka tur noteikti ir vilks

Jurijs Ķ. 13 декабря 2014 10:27

Es zinu, ka točna neģībstu... Ir nācies mazliet vairāk par teļa bērēm vai dzemdībām piedzīvot, darba specifika  

Maija V. 13 декабря 2014 10:24

Ati,man ar ir nācies,i neko,izturēju,lai arī patīkami nebija...un neģību...hmmm..tiešām jocīgi

Atis K. 13 декабря 2014 10:22

Man ir sanācis teļu vilkt.Arī laikam būšu dzemdībās palīdzējis.
Nekas patīkams nebija,bet nebija citas izejas.Tas arī laikam mobilizē.

Ineta L. 13 декабря 2014 10:19

Zinu, ka var noģībt, klausoties stāstījumu, bet būt stipram, ja jāpieņem dzemdības utml.

Maija V. 13 декабря 2014 10:18

Doma bija,ka tāpēc nepaliek vairs slikti ,ka cūcim vairs nesāp,bet redzot,ka tek asinis un sāp,tas izraisa žēlumu laikam un ģīboni

Maija V. 13 декабря 2014 10:16

Es nezinu,tas laikam tāpēc,ka nostrādā doma,ka nu jau tam cūcim vair nesāp...

Atis K. 13 декабря 2014 10:14

Kas viņu zin,no kā tā ģībšana atkarīga.Pats esmu redzējis,kā vīrs noģāžās kā ģimnāziste. Tur gan bija tāda peļķīte satecējusi.

Maija V. 13 декабря 2014 10:11

Ati,pie nokautas cūkas man nav nekādu problēmu,bet tikai tad,kad viss jau noticis,cūka ir beigta.Es arī esmu vākusi asinis...putraimu desām

Maija V. 13 декабря 2014 10:09

Ineta,paldies Dievam,tik traki nav bijis,bet ir bijis,kad jāpalīdz salīdzinoši īkumos,kaut vai bērniem,bet tad ir reāla sajūta,ka tūlīt ,tūlīt,īpaši ta bija jaunības laikos,tagad jau mazāk,bet esmu arī reāli noģībusi

Atis K. 13 декабря 2014 10:08

Aga!Man arī vajadzēja bērnībā palīdzēt.Pie cūkas kaušanas asinis vākt.Tad arī paliku vienaldzīgs pret asinīm.

Авторизация

Войти