Jā, jo zieds varētu atbilst cilvēka pašiem skaistākajiem un nevainīgākajiem gadiem ,,,

Katram ziedam ir sūtība sava
Katrs zieds savu būtību nes
Ziedam pumpurā neļaujiet  nosalt
Zieds tas  rozes  vai ābeles

Uzplaukt  atvērties  dāvājot prieku
Kaut  uz mirkli kas skaudri tik  īss
Ja  ar uzskata  to kāds par nieku
Ziedēt nebeigs pat pienenes           ( )

smaga tēma..un  daudz kas atkarīgs no paša cilvēka,  arī no cilvēkiem, kas ir blakus..

...to kas sabojats ...es par situācijas izvērtēšanu un dzīvošanu tālāk....pieņemot to ko dzīve mums pisplējusi...vis kas mūs nenogalina padara mūs stiprākus....kā mēs rīkojamies...atkarīgs tikai no mums pašiem....

"" Labot "" nozīmē "' vērst par labu "'

...par domu lieku

...labot diezin vai vienmēr iespējams...tomērt pieņemt situāciju kurā nonākam....meklēt risinājumu.....sadzīvot....būt Laimīgam....tā varētu būt augstāks līmenis....kas ne visiem lemts....

Jā , ir visādi gadījumi , bet liela daļa no tiem nav uzspiesti - tātad , ir izvēles iespēja , kaut gan izvēles iespēja ir arī fiziski slimajiem - palikt , kur esi , vai tomēr mēģināt kaut ko labot ...

arī kaķenēm ir mērķis uzlīst škūņaugšā-patālāk no mājas un pagulēt-mierīgi
ir cilvēki kuri apzināti sprauž uzdevumus...un pārvar škjēršlus, piepiekot milzu enerģiju...jo nedzīvo ekstremālos apstākļos, kā civilizācijai nepakļautās tautas-kur nekustība nozīmē nāvi...bet viņi netaisa no sevis kaut kādus pārcilvēkus-vienkārši-dzīvo!...un rūpējas, lai dzīvotu....viņiem ir ļoti bagāta garīgā dzīve, pat uguns un ūdens-ir dzīvi...viņi ir Visuma daļa!

Jā, katram ir savi augstumi un tālumi , kurus aizsniegt un sasniegt .  
Tas ir labi , ja tie vispār ir ! Lai veicas !

...dzīvoju pēcprincipa....no katras situācijas ir vismaz divas izejas..pagaidām man tas darbojas....

Jā un nē. Paskatieties uz invalīdiem - jauniem , izmocītiem ( sāpju , nelaimju , slimību  ) , ratiņiem piekaltiem  - bez rokām vai kājām ...........................................
   Tikai nelielam skaitam ir spēks un iespējas izrauties no pumpura stāvokļa , un mēs , veselie , par to brīnāmies , aplaudējam viņu varonībai.
   Dzejolis tapa kāda TV raidījuma iespaidā . Un es vēlreiz pateicos Dievam , ka man nav ( vismaz pagaidām !) jābūt tādā mūžīgā pumpura stāvoklī .  Es saku , ka izrautos , ja būtu , bet vai patiešām to spētu ? Vai pietiktu spēka un drosmes ? Kamēr viss labi , runāt un filozofēt viegli. Vai tā nav ?

...ļoti daudz..ja ne visi 98% ir atkarīgs no mums pašām....

Ir , diezgan bieži (! )  lemti apstākļi , pie kuriem nav iespējams uzziedēt . Tā ir smaga tēma , pie kuras negribu apstāties . Pavērojiet sabiedrību sev apkārt jeb no tālienes ...
       Piemēri ik uz soļa . Bet ir drosmīgie , kuŗi  izaužas no nolemtā pumpura stāvokļa.

kas tev teica, ka nav nolemts kādam atvērties...bet atveries par spītu?-radi, kaimiņi-novērtēja un teica-eeeeh! nā tās nekas neizaugs! no pumputa vai taureņa stadijas kūniņā-vēl neko nevar zināt...ja pumpuriņš spurojas...tas liecina par to, ka iekšā pilns ar ziedlapām un tās trīsinās pa iekšu-gatavas izspraukties...jo viņas IR!...un tātad-būs! un tā būs īpaša roze...visu vērota jau no sākotnes.

..".atsegt dziļumus savus"....
vārds arsegt tak liecina,ka vēlies atklāties....visu sevi atsegt nevis likt nojaust vai atklāt....

Tā nav klaja atsegšana , bet savas būtības izteikšana. Zieds visu laiku nevar būt pumpura stāvoklī . Protams , ka var , bet vai vajag .... vai tik vien vajag ...

...varbūt sevi  nevajag klaji atsegt...kur paliek sievišķīgā noslēpumainība....

..