VĒLREIZ PAR PASĒM UN TAUTĪBĀM
    Laikraksta „DDD” pastāvīgais autors Andrejs Lucāns šā gada 6.marta numurā izsaka gandarījumu, ka viņa 1997.gadā izdotajā LV pilsoņa pasē galvenajā lappusē redzama skaidri salasāma viņa tautība – LATVIETIS. Varu šim kungam tikai pievienoties un izteikt nožēlu, ka mana pirmā Latvijas pilsoņa pase, kas tika man izdota gandrīz vienlaicīgi ar viņu (1996.gadā), kalpoja man tikai 10 gadus, tad nācās to mainīt, un jaunajā, 2006.gadā izdotajā pasē tautība LATVIETIS tika ierakstīta pases datu kreisajā pusē, kur to tikpat kā neviens nepamana un, ja arī pamana, tad vismaz ārzemnieki nesaprot, ko tas nozīmē, jo angliski vai jebkurā citā svešvalodā iztulkots tas nav. Tā teikt – ak, jums, naciķi, vajadzīga jūsu tautība, nu tad še, saņemiet to, ierakstu no „neredzamās” puses (jāatgādina, ka mūsu nelietīgie varturi, kas visiem spēkiem nicina mūsu tautas patību, pat šādu iespēju vienu brīdi bija mums lieguši, un tikai pēc tautas apzinīgāko pārstāvju protestiem to negribīgi atjaunoja). Tas ir ļoti nožēlojami un pretīgi, ka cilvēka tautības apliecinājums tiek uzskatīts par kaut ko nevēlamu un citiem slēpjamu, tikpat kā tas būtu viņa veselības stāvoklis vai seksuālā orientācija.
    Tomēr briesmīgākais vēl nav tas, ka tautības ieraksts tiek mūsdienīgajās, ES standartiem atbilstošajās pasēs slēpts, bet gan fakts, ka vārds „Pilsonība” tiek tulkots kā „Nationality”.  Nevaru lielīties, ka brīvi pārvaldu angļu valodu, tomēr tik daudz man ir zināms, ka „Nationality” vienmēr ir nozīmējusi angļu valodā tautību jeb nacionalitāti, savukārt pilsonība (pavalstniecība) angliski tulkojas kā „citizenship”, kā tas pilnīgi pareizi arī bija norādīts pagājušā gadsimta 90.gados izdotajās pasēs, arī tajās, kuras saņēmu es un Lucāna kungs. Savukārt, nākot Latvijā pie varas bēdīgi slavenajai kosmopolītiskajai draņķei Veročkai (nesen saziņas līdzekļos nācās gūt informāciju, ka „nacionālisti” no VL/TB-LNNK gribot šo personu pierunāt atkal kandidēt uz Valsts galvenā preža amatu), kura citu viņas pausto murgu starpā proponēja arī ideju, ka latvietis esot katrs Latvijas pilsonis, kas protot latviešu valodu (tātad, nelietīgie latvju tautas nīdēji Ždanoka, Pliners, Cilevičs u.c. Latvijas pilsonību ieguvušie sveštautieši arī), tika veiktas izmaiņas pases izskatā un vismaz ārzemnieku izpratnē novienādoti jēdzieni „latvietis” un „Latvijas pilsonis”. Acīmredzot vairumam Latvijas pilsoņu (arī cittautiešiem) tas likās pareizi un pieņemami, jo nekādus masveida protestus pret šādas kārtības ieviešanu vismaz es nemanīju. Bet varbūt mūsu pilsoņi ir tik akli, ka šādu „nebūtisku sīkumu” nemaz nepamanīja? Lai nu kā, es biju viens no retajiem, kas pret to iebilda, un vērsos ar iesniegumu pie Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Rīgā ar prasību paskaidrot, kāpēc pasēs pastāv šāds gan no juridiskā, gan lingvistiskā viedokļa absurds tulkojums. Saņēmu atbildi, ka pastāvot kaut kāda tur Eiropas regula, kas liekot vārdu „pilsonība” tulkot kā „nationality”, jo vairumā Eiropas valstu šos jēdzienus uztverot kā sinonīmus.  
    Nezinu, un man tas nav arī īpaši svarīgi, kā, piemēram, Vācijā, Itālijā, Francijā uztver šīs valsts pilsonību ieguvušo imigrantu – nēģeri, vai tas ir vācietis, itālietis, francūzis vai tomēr tikai Vācijas, Itālijas, Francijas pilsonis (domāju, ka šo valstu Patriotu uztverē viņš jebkurā gadījumā ir nevēlams svešķermenis valstī, kuram jāparāda, kur viņa Tēvzeme atrodas un turp arī jāaicina šo doties), tomēr okupētajā un kolonizētajā Latvijā šādi jēdzieni – pamatiedzīvotājs un valsts pilsonis - nekad nav bijuši un nevar būt identiski, tie ir nepārprotami dažādi un šķirami viens no otra.  Diemžēl reti kurš publiskajā telpā par to iestājas, tieši otrādi – arvien biežāk uzrodas Veročkas „gaišo” ideju sekotāji. Tā, piemēram, manis kādreiz cienītais publicists Roberts Klimovičs (kopš kļuvis par musulmani, šis tips uzvedas ļoti dīvaini) 11.03.’15. LTV pārraidē „Punkts uz „i”” (Точка над „i”), tāpat kā visi pārējie uzaicinātie latvieši, gļēvi pielīzdams okupantiem un lauzīdamies viņu valodā, cita starpā pārraides nobeigumā uz žurnālistes jautājumu, kā atrisināt pretrunas Latvijas iedzīvotāju starpā 16.marta un tamlīdzīgu problēmu sakarā, atbildēja, ka visiem, kas dzīvo Latvijā, esot jākļūst par dažādas izcelsmes latviešiem, un tad visas problēmas atrisināšoties. Nu gluži kā angļu okupanti savulaik pierunāja pakļauties velsiešus, apsolot, ka viņu identitāte tikšot saglabāta kopējā impērijā tādejādi, ka impērijas troņmantnieku dēvēšot par „Velsas princi”, lai gan viņam ar Velsu, protams, nebija nekāda sakara. Rezultātu šādai norunai mēs zinām – pārsimt gadu laikā velsiešu valoda izzuda. Vai to pašu mēs tagad gatavojam Latvijai un Latviešu tautai? Vai nesaprotam, ka tikai dekolonizācija (nevis nelatviešu dēvēšana par latviešiem) var glābt mūsu nāciju no iznīcības? Vēl pirms neilga laika man šķita, ka vismaz R.Klimovičs to saprot, bet tagad redzu, ka diemžēl nē…
    Daugavpilī darbojas kāds tips Andrejs Faibusevičs, kas ar Domes gādību nesen atvēra bāru-kafejnīcu pilsētas centrā, kur laipni aicina ierasties jebkādu tautību cilvēkus, kas būšot ar mieru pieņemt, ka viņus apkalpo latviski (vēlams būtu, lai viņi arī pasūtījumus izteiktu latviski, taču obligāti tas tomēr neesot). Tādā veidā viņš cerot bez represijām (atcerēsimies, ka tagadējās mērs J.Lāčplēsis, stājoties amatā, solījās Daugavpilī likvidēt Valsts valodas inspekciju) iemācīt visus daugavpiliešus runāt latviski un līdz ar to atrisināt visas nacionālās problēmas valstī. Nudien jāiesaucas: „Prātiņ, nāc mājās, vai jūs, dakter Faibusevič (pēc izglītības šis cilvēks ir ārsts), sen pie kolēģiem psihiatriem uz konsultāciju bijāt?”.
    Internets čum un mudž no komentāriem latviešu valodā, kas ir naidīgi attiecībā pret Latviju un latviešu tautu. Pēc mūsu brašo depistu-čekistu domām, tos rakstot Kremļa uzpirkti troļļi, taču katram skaidrs, ka tādu tur ir labi ja 10%, bet pārējie ir Freibergas-Klimoviča-Faibuseviča „integrācijas produkts” – sveštautieši, kas apguvuši latviešu valodu, taču naids pret Latviju un latviešiem tāpēc viņos ne tikai nav mazinājies, bet vismaz manā uztverē pat pieaudzis. Lūk, pie kā noved noziedzīgā integrācija un dekolonizācijas neveikšana. Un, ja Latvijā, tāpat kā Ukrainā, sāksies bruņots konflikts, šādi „jaunlatvieši” būs pirmie, kas „veclatviešiem” (t.s. gansiem-pidarasiem) šaus mugurā!  Lūk, kāda nākotne mūs gaida, latvieši un latvietes, noņemiet reiz rozā klapes no acīm un paskatieties patiesībai acīs!
    Kamēr tautas vairums nesapratīs, ka nevis nelojālu cittautiešu „štancēšana” par latviešiem, bet gan viņu izraidīšana no Latvijas (tāpat kā nelojālu latviešu arī) vajadzīga, nacionālās attiecības mūsu valstī arvien pasliktināsies, līdz var pārvērsties arī fiziskās sadursmēs ielās. Ja mēs to negribam, jāsāk rīkoties! Patriotiem jāiet ielās un jāprasa varturiem steidzama politiskā kursa maiņa! Integrācijai – nē, dekolonizācijai – jā !!!
NĀCIJA PĀRI VISAM !!! CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!

14.03.2015.                                Aivars Gedroics