...un briesmām ceļā stāt  

Daudz ko apbrīnojamu var ieraudzīt

Man ar tīk jūra  

Iespejams tadel ari mani Partija neuznema-par cik atraiutnis...bernu but nevar..un vinai autto,un nav matini...jo rupiga

Par cik loti rupiga-autto kulas dedzinasana nav iespejama-par cik nav matini...taja milaja vietina

- Ķeramies pie lietas.
Beidzot jūra bija ap kājām. Ūdens gan tajā brīdī- uz reizi uzdzina zosādu abām, bet vēl pēc piecām sekundēm viss likās "savā vietā".

Kādu brītiņu pagajušas pa sēklīti- abas damas sarunājās tālāk....
- Pērlīte, Jūs tā sauc.
- Jā, jo mīlu jūru. Patīk peldēties, samirkt. Ja laiks ir tik karsts kā šodien. Un šodien man ir pavilciens uz šovu. Kaut kāda pareizā un jūrīgā noskaņa.

Vinai taja vietina nekad matini nav bijusi...informeta

Es jau nu neesmu skaudigs-citas intreses-par cik atraitnis-bernu but nevar..ir dvini

Perle tā kautrīgi pasacīja: - Es gan nezinu, Latvijā neviens tā nedara. Man kopumā patīk, ja lietus laikā ir sandalītes kājās. Bet esmu tik kautrīga!

- Ko dariet ikdienā?

- Strādāju. Kādā diezgan garlaicīgā ofisā. Man Jūsu piedāvājums ir tik negaidīt, taču reizē arī intriģējošs.

Maira pasmaidīja: - Viss reiz ir pirmo reizi.

- Kaut kā man vienmēr sanāk jaunas lietas darīt. Bet šī ir tik amizanta!

Skatus tā vien vilka šī jūra.

no netalas kapas vinas uzmanija zigurdins...pieplacis zemei ka rupucis...

Sakās saruna-
- Labdien!
- Ā, sveiki, - Pērle atņēma sveicienu.
- Mēs jau sazinajamies! Cik labi ka atnācāt. - Maira gaiši pasmaidīja.

Apkārt bija saulaina vasara, smiltis sausas. Un jūras viļņi tepat netālu. No jūras puses šajā tveicīgajā pēcpusdienā vilka daža vēsa vēsma.

Mairai šis karstums nebija šķērslis sarunai... - Iesim tuvak pie jūras.
- Jā, jā, es arī ilgojos. Redziet, kādas mums kurpītes kājās!

Maira un Pērle satikās kādā nepastarpinātā jūrmalā.