Desmit.

Deviņi.

Sodien jau ir 3marts

Trīs.

Esi slavēts-O!!! tu varenais zivju dievs...tu redzēji manu alkatību, kad bridu dūņās pēc līņa!...apavus iemetu ugunskurā-mielo savu dvēseli-O!!! uguns dievs!...tu redzi, ka kurpes manas tik dūņainas, baltās zeķes-Veļu mātei-pelēkas-arī ugunī...maxima vēl nebija uzcelta, devos uz superneto-basām!

Lietus laikā gadās- bet ievēroju, dažām pat tīri patīk.

Divas vasaras atpakaļ uz darbu ejot trāpījos tādā lietū, ka no Ģertrūdes ielas līdz centram atbridu līdz potītēm. Tās gan bij sandaļu šļakatas ! No šoka nopirku gumijas zābakus.

Bet tagad no mammas pēriena nav jābīstas.

Jā, vēl tagad atmiņā tās siltās ūdens peļķes pēc negaisa vasarā. Bet  bradājām ar plikām kājām. Ja mēs bradātu ar kurpēm, tad pēriens būtu kā likts.

... aizvien, aizvien...

Un kamdēļ šos priekus neturpināt?

Kad bijām bērni, tad bija lielais prieks pa peļķēm bradāt !

11. Pavisam kautrīgi.

10. Kārtīga "lietus sandale".

9. Vienmēr patīk.

8. Īstais siltusm būs pēc kāda pusotra mēneša.

7. Lietainas dienas jau ir šodien- bet gaidītas tiek siltās vasaras dienas.

6. Lietainā vasara ir tik priekšā.

5. Atkal- mūžīgi mūžos.

Un tā vien tikai slapjie solīši- viens pie otra.