Noskatoties,manuprāt,vienu no spēcīgākajiem un labākajiem
beidzamo gadu klipiem-amerikāņu dziedātājas Sia dziesmai "Chandelier"
mani ieinteresēja mazā ,talantīgā dejotāja,kura ne tikai izcili dejo,bet arī
demonstrē savam vecumam reti sastopamas aktrises dotības,,,
Arī sekojošajos Sia klipos-"Elastic Heart" dejojot duetā ar ShiaLaBeouf un
"Big Girls Cry"(you tube-var atrast...),šī meitene turpina pārsteigt ar savu talantu...
Meiteni sauc Maddie Ziegler,viņa sistemātiski nodarbojas ar deju no agras bērnības,
ir plūkusi laurus dažādos ASV deju konkursos un viņai ir arī jaunākā māsa-Mackenzie, kura dejo tikpat labi....
Lai šis bloga ieraksts nestu sevī arī domu apmaiņu,tad
es vēlētos lasīt arī jūsu domas par parādību,kura sāk kļūt visai izplatīta
arī pie mums-gan mākslās,gan sportā...
Tā ir vecāku ĻOTI mērķtiecīga sava bērna "specializēšana" no ļoti agra vecuma,
kad visa bērna dzīve tiek pakārtota vecāku izvēlēta"mērķa"sasniegšanai!
Lai domāšana un rakstīšana būtu optimistiskāka,vēl viens klips par tēmu.
man šķiet ,ka viņai nav talanta .....jo talantus un dotības ,tomēr , vajadzētu vērtēt pieaugušajiem cilvēkiem..... kuri zin ko grib..... zin uz ko virzās.... zin kas ir kas..... ne bērni........ kāpēc vispār bērni tiek vērtēti????? viņi tikai vēl aug...... varbūt šī meitene, kad izaugs , gribēs kļūt par puiku......dienēt armijā...... jeb cīkstēties MMA
Protams,bērniem ir jāspiež kaut ko darīt,citādi viņi visu mūžu sēdēs gultā un šūpinās kājas,bet ir jāizvērtē,lai tas tomēr nepārvēršas par vecāku nepiepildīto sapņu īstenojumu,skarbā bērnu izpildījumā.
jā,es arī spiežu.Bērnībā,kad sagribējās pašam iemācīties špagatu,tad jau biju par stīvu,bet trenera,kurš parādītu,kā vajag,nebija.Tagadējai atvasei,kad pa gultu dauzamies,staipu kājas.Un pagaidām ar špagatu nav problēmas,sīcis tikai smejas
bērna talantu var attīstīt kā rotaļājoties.
Ne jau visi baigi spiež...Starp citu,man ir mazliet škrobe,ka mani mamma nepiespieda turpināt paša iesākto.Tad es tagad būtu kā minimums mūzikas izpildītājs.Bet puika ir puika,un,ja jau grib loderēties,tad lūdzu(bet uz parasto skolu gan nez kāpēc tomēr jāiet bija )
Es šodien varētu uzrakstīt grāmatu,par bērniem,viņu vecākiem,audzināšanu.Apgāztu ļoti daudzu psihologu gudrības,kuras ir sarakstījuši tie,kuriem ir labi,ja divi bērni.Tas ir noziegums jau no pašas mazotnes aizvest bērnus,vecāku ,izpratnē visur tur,kur tiek sagatavota tā saucamā sabiedrības elite.Bērnam ir jābauda bērnība,nevis jādzīvo stresā.Tad,kad viņi izaug,ja nesanāk būt pirmajam,labākajam,tad šis stress uzņem apgriezienus,pāriet depresijā,jo nav piepildījušies sapņi par zvaigznēm,nav piepildīti vecāku sapņi,bērna izpildījumā.Apburtais loks.
Mūsu senči nebija muļķi.Līdz 3 gadiem bērni uz pirti negāja.Bez grāmatām viņi zināja,ka bērnam vēl nav avotiņš vaļā,nav aizsardzības.
Ir atsevišķi,Dieva doti talanti,kuriem ir jāpalīdz,bet viņu ir maz un viņi dzīvo ļoti ātri.
9,10 gadu vecumā bērns jau pats zinās,kas viņam patīk,ko vēlas.Paspēs visu izdarīt,ja vien būs vēlme,vecāku atbalsts..
Savu laiku dubļus bridu,savu laiku rotājos.
Savu laiku ievas ziedēj,
Savu laiku ābelīt...
Šī tendence no mazotnes bērnu aizvest uz visu to un tur,kur ,vecāku izpratnē,
tavas bērnības rotaļas tiek aktivizētas un kļūst par profesiju...jauki, kad vecāki pamana spēcīgākās Noslieces un palīdz-veicina attīstīt-nesaraustot personību gabalos un neuztiepjot savu nerealizēto piepildīt atvasēm!
un vēl-parasti spēlējas ar mājā pieejamo Materiālu.