pis dirst

mana tēma ir interesanta....... žēl, ka es pats esmu tāds bailīgs un nevaru savu foto ielikt, jo mīžu biksēs no bailēm.....gribētu pastāstīt par savu slimo dzīvi....

esmu astrīda... esmu ono...

a dzejot esmu samācījies pie tiem cietumniekiem, kuri tās vientuļās kundzītes apvārdo.....lai kad ietu ārā.... būtu kur palikt...   ... ingrīdiņa jau paņēma kā pamestu suni....

Slikti ir tev... es dzeru, pīpēju un riju rijamo... ko tu pezene muldi... kauli un āda tev tik ir...

Mja... nezināju ka zastrīdai tik slikti ir  

beidzot atradi vainīgo

Gribas pajautāt līdzīgi Lanai:  nu cik var?? kādreiz Tu pārmeti man, ka nepasakot neko jaunu /kaut- kad rakstīju- nu nebija man nolūks kko dižu nu atklāt!!; kā mācēju, tā izteicu to, ko un kā domāju, sajūtu../.. Lai kas Tu arī nebūtu- Sandis vai Zigurds, piestāj mzl- gana esi malis vienu un to pašu.. kaut- ne jau man ko mainīt.. :) .. skumji, ka cilvēki iznieko sevi- tā..

Kā neapnīk rakstīt tādus murgus.   

Šis ieraksts ir tizluma kalngals  

Nekad par to neesmu šaubijusies.

No cilvēciskās puses raugoties...es nezinu, vai justos ekstāzē pēkšņi uzzinot , ka man ir dvīņu māsa..dalies nu..ar mantu...ar draugiem..ar profilu galu galā. Par šito izgājienu pa nagiem...

nāc pie manis bābju pulkā.... abi kopā dirsīsim vienās biksēs...   

Paškritika ir apsveicama.