Tas, kas dzīvo manī, tas mani nogalina,
Tie murgi, kas ir manī paši to parāda,
Tur ir vairāk finiš nekā tikai starts,
Tur es nevaru atrast to punktu sākt.
Egoisms, kas visu bojā un sirdī lode,
Domas, kas projām no manis tagad dodas,
Viņas neapmet jau sen ap mani loku,
Es nesaprotu, kas 100% tam visam dodu.
Bet es zinu, tā visa patieso iemeslu,
Es nemāku raudāt un tāpēc nav to asaru,
Es nerakstu vairāk to skaisto pasaku,
Es sevi ar debiliem pārmetumiem nogalinu.
Manas smadzenes atsakās par to domāt,
Bet sirds melo un liek man domāt tāpat,
Tās acis un skatiens nebūs savādāks,
Bet tāpat tu esi un būsi tā labākā.
Ключевые слова: dzeja18356
Jā ... ja bezbiļetnieku daudz , viņi var mēģināt pretoties . Izeja tikai viena - izmet būdigāko caur logu , pārējie nobīsies
Nevar tā vnk izmest no sevis to kas mājo vismaz 6 gadus:)
Ko .. Liekos pasažierus , un bezbiļetniekus
eva mārtuža...kuras māja atradās 50 metru attālumā no manas bērnības mājas...es to nekad neredzēju...tai vietā-tikai baltu mežrožu krūmu un ābeli-vienu...bet tālāk bija māja...izsistiem logiem un lielu ābeļdārzu...es tur gāju pagrauzties, zaros pasēdēt un apdomāt-kā tur reiz bijis...un vēl tālāk...siena pļavas puvmalē...smarža-neaizmirstama...vīgriežu...miers...un zāle tik smalka-aitām-mamma teica!..un bites, kas vēl no tālāku mājām sanēja...tas ir tik super nofiksēts!...un cilvēki šais sajūtās vienkārši-nav!...kaut kāda nopietna...pamatīga sasaiste.
Katrā dzīvo tie dēmoni , kurus viņš pats sevī ielaiž .
Nopietns gadījums .
Ko man izviest tieši Savsem kuku?;)
Svied viņus ārā , puis ...