Saulgriežu diena jau garām,
Un Ziemsvētku vakars ir klāt.
Mēs labus darbus tik darām,
Tie nebeidz mitēt,ne stāt.
Egles kažokā mantiņas liekam,
Piparkūkas no galda mums smaida.
Svecītes iededzam mūsu priekam,
Kāds ļoti savu dāvanu gaida!
Kad jau Jaunais Gads būs klāt,
Tu domās skaistu dārzu stādi.
Un vēlies kaut ko jaunu sākt,
Bet liktenim uz to būs savi plāni.(Argods)
Ключевые слова: dzeja18356
Jo CIP vienmer izmanto,gan orginaldokumentus,gan kadrus
rudens vēju pielūdzēji-tie nav-tavi vēji..tapēc nestāsti sapņus nevienam...lai tie nezina-ceļā tev stāties..jo...ir tik maigi un tik silti ausainītē iekārtoties...kur tavus čukstus tavs dievs pat dzird...un mierā vari dusēt netraucēts..viendienīt-piparkūku-cilvēciņ...tev neko vairāk nevajag!..līdz marta lāstekām kas pilēs...un tavi saltie sapņi-zudīs...no jumta korēm klavesīns nokārsies-mazas vataini mīkstas vālītes...atvadas tiem bungos!..sapņiem-taviem-saltajiem...leduskaralienes lauztā sirds tur pilēs...sadalīsies...
Es Jums novēlēšu tomēr laimi
Ta vins ir-ja saks krist sniegs-vini noteikti saks slepties zem vagoniem-sildities.