.... lakot nagus tikai un vienīgi- melnā krāsā, ir riskanti vnm; vēl jo vairāk, ja to dari pati.
Bet, neskatoties uz to, ka tgd ar pusžuvušiem pirkstiem situ pa taustiņiem, mans stāsts ir, lūk šāds....

.... tajā trakajā naktī, kad, meklējot laimi, biju aizvandījusies tālu no mājām, un tad, kad savā neprātā vairs nespēju pievilkt savam kumeļam grožus, un uz laiciņu nebiju vairs ne-TE, un tad, kad pa pusei atčoknījos, tad labi ļaudis mani tādu, trīcošu, ar pārsistu pieri, nogādāja siltumā vienās lauku mājās, lai paši parūpētos par manu apskādēto rumaku..

    Nu lūk. Un tajās mājās sildījos pie mūrīša, dzēru karstu tēju, un tad tā jaunā sieviete, kas par mani parūpējās, smaidot teica, ka mani pazīstot.... Apmulsu, jo es gan neatpazinu savu bijušo skolniecīti.. Un viņa stāstīja daudz atmiņu no bijušā, bet visspilgtāk atceroties stāstu par šļobeni, kuru biju stāstījusi..

    Mans puikiņš auga ļoti ātri. 9 mēn.vecumā jau sāka staigāt, un tad, kad bija gadiņš un vēl drusku, tad nevieni vārtiņi nespēja viņu apturēt no vēlmes iepazīt pasauli. Un tad nu vienreiz braucām padzīvoties pie radiem uz laukiem. Laukos- visapkārt plaši lauki, bez vārtiņiem. Biju satraukusies, kā es savu puikiņu tur novaktēšu. Man deva padomu: Nopērc viņam sarkanu cepurīti, tad jau pa gabalu manīsi, kur ir. Tā arī izdarīju.

    Pirmais vakars laukos. Pa ceļam, tolaik tik populārajā "Sēnītē", nopirku kūciņas ar krēma sēnītēm. Un tad nu vakarā mēs, pieaugušie, kā jau pie satikšanās, sēdējām, dzērām kafiju un našķojāmies. Bērni- čik, čik!, un ātri ārā spēlēties. Pēc laika ienāk mans puikiņš, bet sarkanās naģenes galvā nav!! Es: Nu ka ātri meklēt šļobeni!! /mūspusē to reizēm lieto kā sinon. vārdam "cepure"/.. Puikiņš aiziet.... Pieaugušie- aizrāvušies sarunās.. un es arī pavisam piemirsu, ka aizsūtīju mazo meklējumos...

    Pēc krietna laiciņa atskan kkāds nenosakāms troksnis "trah- trarah...", tiek atsistas vaļā virtuves durvis, un ar uzvarošu "Atradu!" iegāžas iekšā mans puikiņš, velkot līdzi kko grūti nosakāmu, sarūsējušu traktora spārnu, vai..... /blisenes/ Mēs: Ko tu atradi?? Viņš: Šļobeni atradu!!! .................... pasaulīt baltā!!! pirmajā brīdī mums bija šoks, tikai tad, kad pielēca, ka viņš taču nesaprata, kas tā par mistisku šļobeni, kas jāmeklē, ko nu mācēja atrast, to arī, ar saviem mazajiem spēciņiem, atvilka..

    Pagājis daudz gadu, bet šo gadījumu mūžam neaizmirst. Mums, tajā iesaistītajiem, pat pielipis teiciens: Nu ka eju meklēt šļobeni!!

Visādu gadījumu būtu ko stāstīt. Bet es patiešām priecātos, ja vēl kāds padalītos ar amizantākajiem atgadījumiem no savas paša bērnības vai- savu bērnu bērnības!!  

/ja tas, ko gaidu, piepildīsies kaut par tiem 66, tad- noteikti!!!!- ienākšu rīt, lai izlasītu... lai pasmaidītu.. vai vnk- tāpat.. Nu tā, mani Jaukie!! Nu ka meklēt šļobeni!!   / .. Bez tās- nu nekādi... ;))