Es esmu kā Sātans ar melnu, tumšu sirdi
Kā tu vari teikt, lai es kādu mīlu
Es ar siksnu seju sašķaidu dzīvei
Kājās sadzītas naglas un stīvas
Es iemīlu tumsu un to visu izjūtu
Mani dēmoni putekļus acīs sapūš
Es ar zemi un elli lēnām saplūstu
Lucifers grib, lai es salūstu
Citiem tā dzīve kā ēkas sabrūk
Tās problēmas un naktis silda
Galvā balsis, kas cenšas trāpīt
Vari censties pierādīt, ka ienīsti
Jā es ienīstu es nogalinu katru viņu..
Ключевые слова: dzeja18356, tumsa elle0
Tu dauni lasies prom.
Oj... paldies, ka tu piedāvā man savas plaukstas diņķa pulēšanai. Pulē vien pats savējo
Es tev jebalu papulēt ar kulakiem varētu Jurij.
Musu Meitenes pat plikiem dupsīšiem Mūsu Zinātni ir sargājušas
Papulē raķetēnu plaukstā....
Kāds vēl Allahs:D Sūds kaut kāds tas Allahs:D
atstāj Tiesu Dieva ziņā...viņš pats katru svērs un mērīs-pēc savas sirds patikas!
Ceru,tas nav Allāhs, kas čukst Tev ausī murgainas idejas