...atkarībā no tā - cik liela neveiksme, un kādā jomā tā ir notikusi. Ja pieļautas liktenīgas kļūdas, tad neveiksme var būt iznīcinoša un tad jau pedagoģiskais efekts izpaliek...
     Gudrs cilvēks mācās no citu kļūdām, muļķis - pats no savējām. Tad kā lai nosauc tos, kuri no kļūdām vispār nemācās, bet tās tikai atkārto?
     Dzīve nav sacerējums, kura melnrakstā var kļūdīties un labot kļūdas, to sašvīkājot uz nebēdu, un pēc tam nesteidzīgi un glīti pārrakstīt tīrrakstā. Lai dzīvē izlabotu apzināti pieļautās kļūdas var nepietikt laika...
     Protams ir arī gadījumi kad bez savām kļūdām nesanāk...
    
    

Labrīt! Neveiksme ir tā, kas mūs ved uz priekšu, uz labu un laimīgu nākotni.

Nu ... tas droši vien atkarīgs no Neveiksmes izmēriem

ir kļūdas...kuras tev pieskaita...kādu izmežģītās smadzenes...jo tie baidās no soda...baidās, ka apakštāvošie neizdarīs visu pa prātam...kaut kāda bezierunu pakļautība....ja tevi neatzīs ASV-tu vispār esi diskvalificēts visās disciplīnās...bet es nepiedalos konkursos-es aizeju labāk malā un daru pa savam...kļūdos un ciešu...un uzslavēju...es mācos...un audzinu sevi...man ir savs etalona mērs-tā ir izjūta!

Neveiksmes ir pakāpiens uz augšu cilvēka garīgajā attīstībā!

Nav jākaunās pakrist , kauns ir nepiecelties , paliekot citiem par kājslauķi !  

Nekļūdās tikai tie , kuri neko nedara . Taču norakstīt savas kļūdas , ka ,,kļūdīties ir tikai cilvēcīgi,, ir otra nepieļaujama galējība !   Kļūdas ir jāielāgo kā mācībstundas , izlobot no tām pieredzes mācību .

Aha..tas gan- nekas nav mūžīgs.. Nervu šūnas neatjaunojas

Klupt,krist...Pārspīlēt arī sevi nevajadzētu....Cilvēka nervu sistēma nav no dzelzs..Tas arī rūsē...

Aleksandr, cilvēki jau daudzreiz kļūdas..un tas ir normāli..Kļudas var labot..bet ir arī nelabojamas kļūdas..Tas gan..

Čau, Ingrīd! Tu pareizi uztvēri manu domu..tieši tā - ''nesalūzt''..Mēs krītam..un atrodam spēkus-piecelties..savādāk nevar..nedrīkst!

... un atkal Lillijai-
"..galvenais nesalūzt..";  tieši tā!! rast sevī mehānismus, davienalga- kādus!!, priecāties, ticēt, varēt..  

es rakstu Lillijai -
vakarvakarā noskatījos patiešām labu filmu- par 2-ām sievietēm, ap 70, viena- šausmīgi pareiza, viss dzīvē pēc grafika, līdz tad, kad aiziet beidzot pensijā, apjēdz, ka dzīvojusi kā īsts sausiņš, bez jebkādiem izaicinājumiem, emocijām.. Otra, viņas Putzfrau, arī ap 70, pilnīgi pretēja, un tieši viņa ir tā, kas savai darba devējai ļauj ieraudzīt savas pārpareizās dzīves tukšumu, palīdz saskatīt/sajust, nu tā, līdz kniedei, ka, atbrīvojot savas emocijas, kas nebūt pēc šiem pareizajiem sasaluma gadiem nenākas viegli, dzīvei ir cita garša, lai arī- bieži nepareiza.. Protams- filma ir filma, bet- ja liek domāt, saprast ko būtisku, tad tas nav zemē nosviests laiks.. /es vakarvakarā biju tik pārpilna šīs filmas, ka nenoturējos- uzrakstīju jau vēstulītē sar.draugam par to/..

Te arī ir tas fakts,ka cilvēks nepārzin savu specifiku,kurā ir iekļāvies...Lai nebūtu neveiksmju,visai darba līnija ir jābūt pārzināmajai ! Un tad,nekādu katastrofu nevar būt...Izņēmot - Dabas katastrofai...Bet tur arī jāpārliecinās,kas tur darās dziļi zem mūsu kājām....Bet tas attiecināms uz lieliem projektiem.

Neveiksme var būt gan dzīves katastrofa..bet var būt arī kā spēriens jaunām idejām, jaunai dzīvei. Atkarīgs no cilvēka rakstura..galvenais nesalūzt..

Nezināšana un neizglītotība ir cilvēka sodamības punkts.

Dzīvē vienmēr būs situācijas, kad nezini KĀ labāk..un reizēm cilvēks izejot uz risku nezin, vai ir pareizi. Ir cilvēki, kuri nebaidas riskēt..bet ir kuri 100 reizes apdomas un neriskēs..Kurš vinnētājs? Dažādi var būt..

Viss šeit vispārināts ! Kļūdas....
Jā,var kļūdīties,bet tas attiecināms uz zinātniskajiem darbiem,lai varētu ieviest lauksaimnieciskajā vai rūpnieciskajā dzīvē.
Viss pārējais,kur ir apstiprināts projekts,ir ieviešams un sasniedzams bez kļūdām,nerunājot vēl par grābekļiem.