aju

Skaisti vārdi - Ruta, Rūta.
Reti tagad vārdi, pazīstu abu vārdu īpašnieces, savā ziņā noslēgtas, interesantas, stipras sievietes.
(Nu jau atkal, anne, muldi.Ko tad uzrunā tos, kuri neeksistē, tādai monologtipa domāšanai tik kas var dot atbildi? Ko tur,... pie tā jau nevērsies ar tādu savu domu, brīvāk vārstīt savu domu graudus, pozīciju kaut kur visumā)

un nepastāv ne labā, nedz sliktā rūta...jo-tādas nav-ir tikai holiwudas murgs...kas nav līdz galam-izsapņot...aizmetnis...pumpurs pat ne...ne dīglis, ne dīksts...tikai-kaut kāds diega gala tvēriens...kas vaļā laists...
lai labi klājas gaisa balonam...piepūstam ar kāda dvašu!-tas arī viss tev!...lido//////....kamēr kā izlaidīsi gaisu! un kā lupatiņa pakārsies koka zaros un izbojāsi visu dabas ainavu.,,,prezi!

un vispār-amigosā nevienu nepazīstu...jo-tie neeksistē.

es viņu nevaru nobildēt...tas ir kā kamoliņš sevī satinies...uz mazliet uz āru plūstošs...
bet rūtu-nepazīstu nevienu!

Mortimez krāsa-svins...sudrabs...kas atstaro gaismu nost no sevis...tas nekad nebūs izteikti adatains...jo tik mīļš ir viņš

Minka-sliktā ruta ...jo nav rūta....

Labā Ruta!

...logā zālienā ziedēja rūtas...tas atkal ir sinonīms puķēm-georgīnēm...jurģinēm...dālijām...