Lai palik vecais,tikai drusku dienas pabidi,laij sakristu ar datumiem.

ha...kal-basa...kaut kāda saklapēta zeme basa...plika...kaila.........gaļa-o-jā...es arī zemes gababaliņš...kalbasiņš...basi dobji skanēja...nuja...no tās esi nācis, par to arī paliksi..jā-es uz to pastāvēšu...un uz to palikšu-uz zemi savu-kalbasiņu...miesiņa no manas miesas...dvēsele no manas dvēseles...
bet ne tie-lai garām...kā teica albertiņš tur augšām uzcelts anugas veidolā...nespecifiskā...neraksturīgā pašam..bet tā nav mana problēma...bet tārpu...kuri miesas grauž....
ai kā man patīk lejputrijas iemītnieku Miers...nāves valstība...aizsaule..vasjas .kapiņu miers..netraucēts..simtgadīgiem zirnekļu tīmekļiem-vīts...dusiet saldi!...aizmirstībā!

lai tev VIEGLA SMILTENĪTE...benituška!...katjuška stāv gatava salutēt

esmu gatava pavadīt Veco gadu-šo...un sagaidīt jauno...kāds tas būs-rādīs laiks...dzīve...un esmu galīgi nepacietīga...jo esmu totāla alkoholiķe...un vienmēr atradīšu iemeslu atkorķēt pudeli jelkādam sīkajam iemeslam

aiztaisi cukas ciet...vai zini kas ir cukas...visas juškas skurstenim!

Izsaku līdzjutību visam tavam Laupītāju kuģim...tas gāja kā akls...neredzēja galu...
nu gluži kā tās cūkas, kuras aizā ieskrēja..un cūkgans-gauži-raudāja...

pastāvēs/būs/ tas, kurš spēs mainīties līdzi laikam...līdzi savam laikam...kurš priecāsies-celsies...grims...peldēs un uz smilšu sērēm iestigs...atrodot ostu savu...liktenīgo--- varbūt...bet ja tā to neapmierinās-tālāk peldēs...
nesamierinājies ar savu likteni..un degs elles ugunīs...pēc kaut kā cēla...un galīgi nezināma...laikam jau pēc mūžības valstības...kura apmierina visas Vēlmes...tu soļo pa zvaigžņotu taku...tikai tev zināmu...neviena tur nav...tikai tu un tavas zvaigznes...zudušās tev...

ahhh.beidzot vieta...kur ietilps vairāk par 1 000 simboliem...es tos neskaitīju un netaisos pārskaitīt...lai tev jauki bruģēts ceļš-tā vēlme tava-varu palīdzēt-akmeņiem nomētāt!

tas ir nieks, viens petjka...bet kurš pratīs saskaldīt vēl sīkāk to Gada -/nelieša/ molekulu..lai tā būtu precīca...kā redzu-to dala joprojām pēc mehāniskā...rokas uzvelkamā puksteņa ar dzeguzi-kukū...sakrājas nobīdes...un kad tad nu ir tie īstie saulgrieži...
esmu nepacietīga...jaunais gads nāk ar reālu novirzi...tas jau sen ir iestājies...paskaties saules Pulkstenī@...bet turamies pie vecā kalendāra...un es arī...ka tik tas no mana novada...ka tik nelaikā netiek korķis šauts...bet-tas viss ir nokavēts-jaunais gads jau sen triumfē...un siro kā viltīga lapsa...
un tur piepildījās Vārds-jūs to uzzināsiet-vēlāk-kad tas jau ir Noticies...ši vēsts...ir tik sīk-sīki smalka..ka nespējam-nogrādēt!
un tā ir vienmēr-mēs nezinam Mēru ne kalendāram...kad to un kur piekarināt..jo tie ir tik dažādu izmēru taisīti..ne kam citam...mēs vēlamies-lai kāds pasaka priekšā-kad un kas darāms...kad un kas sējams...kas tēšams, kas taisāms...mēs esam tikai-Bērni..kuriem norāda...kad šāda mode-ar kruzuļiem..piepušķojama..
mēs klausamies viens no otra...kas kad darāms...kādas tradīcijas...bet paši-nejēgas-nejūtam???!!!...ejiet jūs ratā...tas laiks ir pagājis...kad jānīst man kaimiņš..tavs naidnieks...kurš man atklājies, kā vislabākais palīgs...
mainās laiki...ieskati...pieredzes...paaudzes...un tavs naidnieks-ir mans draugs!...jo arī-tas ir mainījies

Jā, Ak Mens kārtējo reizi atgādināja, ka jaunu gadu sākot, atkal vajadzīga kāda apņemšanā- būs jāsāk pievērst uzmanība vēdera veselībai.

Jauns kalendārs jākar ķemmer miestiņā pie sienas, lai redzētu izejas biežumu

Benita,nu ko tu tā?Kur palikuši siltie, labie vārdi? Vai tiešām  paredzēts bruģēts ceļš uz...?