4ПонравилосьMargarita B. Её блог (18)

Skarbi bet patiesi

26 января 2017 00:03

Mēs varam celties debesīs un lidot, un varam arī ļoti zemu krist,
tos vārdus pasakot, ko nevar piedot, ar kuriem ļoti sāpīgi var sist.
un brīžam, neko ļaunu nedomājot, mēs spējam otru aizvainot un pelt,
un tad ar lielu pārliecību no darvas mucas gribam medu smelt.
jo tikai savu taisnību mēs redzam, tik savu sāpi, otra sāpi nē.
jo cita grēks ir vienmēr labāk redzams, un akmens, mestais otra dvēselē...
un tā mēs visu dzīvi ejam, pa ceļam draugus pametot, jo cita acī skabardziņu redzot, vara paša acī baļķi nemanīt.
tik vēlāk, tad , kad mūzš jau pāri pusei, mēs sāpīgi jau apjaušam,
ka vietā tur, kur mīlestība plauka, mēs redzam suņuburkšķi noziedam.

Ключевые слова: Bite0

Комментировать могут только авторизованные пользователи

Комментарии (22)

Ingrida X. 29 января 2017 16:57

.... lido, Bittīt, un vāc nektāru, ne savu!! .. Kad pašai nav, ko teikt, ir labi, kad atrodas- kur pasmelt ar kausiņu savu.. Savu?? ..

Ingrida X. 29 января 2017 16:55

Ja tie nav Tavi vārdi, ja tas, ko publicē, nav Tevis pausts, tad tomēr- korektāk daudz!- pievienot autoru. Man neceļas roka, lai apspriestu, izteiktu kaut vienu domu uzrakstītā sakarā: Tu NOZAGI TEKSTU!!! .. Sīkums??- nē.

Inta J. 29 января 2017 15:39

...skaisti vārdi-atziņas...skaistas pērles......bet kā priekšā tās tiek bārstītas

Vasilijs P. 27 января 2017 16:50

Lai nebojā gaisu,savāc savas pekeles,un brauc uz Holiwudu pie saviem Oskariem Tavs Zaļais.

Удалённый пользователь 26 января 2017 18:42

..nu, gandrīz, apraudājos -- aiz žēluma, bet ne par sevi

Margarita B. 26 января 2017 16:30

""Anne Emo""  Bittite centas atras ziedus Rīgas ielās atur tik sniegs un ledus... un puķes nevienas... :( un  kažoks jameklē... kur  vasariņa...

Удалённый пользователь 26 января 2017 15:43

Kad mūžs jau pāri pusei,tad domājams šīs vērtības tomēr pamainīsies un skaistu mīlestību nesaskatīs tikai skaistu sārtu rožu pušķī.Šķiet nepelnīti nopelts Suņuburkšķis ( tā pati lapu kārvele)Starpcitu, šo saldeni rūgteno smaržu senie grieķi raksturoja..brīnišķīgs, kā pirmais skūpsts!

Gunars S. 26 января 2017 14:43

   Šķiet ka publicists, pieraksta murgus, kurus izrunā īstais teksta autors.

SFI L. 26 января 2017 14:35

Viņa Gunār ir Amigosa unikums, šai daiļradei pretinieku nava

Удалённый пользователь 26 января 2017 14:07

snieg...jāiet paskatīt situāciju     

Удалённый пользователь 26 января 2017 14:06

no manis...manī verd foršas enerģijas es zinu, ka dvēseli baro-pozitīvais...bet panīkt liek-sājās...
un! ja tev bitīt, šķietas, ka ziedu kādu okupējusi cita bite...lido pa pļavu...tur daudz-vēl nenolūkotu!..tu būsi Kolumbs!-atklāsi ameriku-jaunu kontinetu-pat!...kādu nostūri zemes virsū...haosa-okeāna ieskauto...kas karājas mata galā, lai dalītos ZD virzienā arī...
tāpat-Eirāzijai vēl piekarināta Āfrika...nu nezinu...varbūt sadali-lai visām bitēm-sava daļa!

Gunars S. 26 января 2017 13:58

Anne Emo, no kurienes tev nāk šīs vārdiskās,putas?

Удалённый пользователь 26 января 2017 13:39

paskaties reiz ikonas-cik tās ir nepielūdzamas...tās mūsos skatās ar žēlumu...
viņām arī sāp...tāpat, kā -kad jānogalina skaists briedis...bada dēļ...bet-ne izpriecas, kā cilvēki to dara!

Удалённый пользователь 26 января 2017 13:34

kā lai pasaka-uz maizītes ko liek...esam-desiņas! burgerīši-kārtu kārtām....salātlapiņām
vai tas nav skaisti-būt kādam debesu ķermenim noderīgam...bet mēs te par saviem satraucamies-vai Viņai garšos?!...es nešaubos, ka garšos!

Удалённый пользователь 26 января 2017 13:31

ko lai dara, ka ādams apņēma sievu-lilitu...vellatu...bet rīkojās ar viņa trūdošo miesu bio-ķīmija....
tas stāsts ir kosmoloģiks...ļoti vispārināts...vellatai garšoja vafelītes, tā visas zemes plātnes sevī-pārmala...un atkal-izverda...
un ko dara tie, kas uz tām mīt...tā ir viņu pašu darīšana...lai sējas un vairojas!...tas būs tas mamuts, ko Vīrs Sievai atnest spēs!...ar visu paplāti-tā apēdīs.

Удалённый пользователь 26 января 2017 13:24

skaisti-mīlestība kad burkšķ uz tevi ..un diktē baušļus..uzskaitot visu, ko neesi darījis...
un tad   no vulkāna elles Sieva izverd lavu...piķi melno ko krājusi...putru-piededzināto-lai ēd Vīra Bērni...tie bēg..
bet paiet laiks...un ļauno nepieminot...Vīrs nāk un lavas kalnu izverdušo-apzaļumo...kopjot kā kapa kopiņu..mirrēm svaidot.
bet Sieva tik rīkojas pa iekšu... vāra vēl un vēl...katlus daudzus...varbūt   viņai sāpēja...kad Viņš nenāca mājās pie tās...
tur svelme tik neganta, ka ieiet nav iespējams.../martens.

olegs v. 26 января 2017 09:56

Trakākais tajā visā ir tas ka apzināmies kļūdas bet labot tās neviens netaisās.

Gunars S. 26 января 2017 05:47

Tānu tas diemžēl ir!

SFI L. 26 января 2017 04:25

Skarbi, bet no sirds un patiesi

Удалённый пользователь 26 января 2017 00:15

vienmeer patiesiiba ir bijis skarbaakais,lai kaa mees to neveelamies dzirdeet vai piedziivot....

Авторизация

Войти