.... lido, Bittīt, un vāc nektāru, ne savu!! .. Kad pašai nav, ko teikt, ir labi, kad atrodas- kur pasmelt ar kausiņu savu.. Savu?? ..

Ja tie nav Tavi vārdi, ja tas, ko publicē, nav Tevis pausts, tad tomēr- korektāk daudz!- pievienot autoru. Man neceļas roka, lai apspriestu, izteiktu kaut vienu domu uzrakstītā sakarā: Tu NOZAGI TEKSTU!!! .. Sīkums??- nē.

...skaisti vārdi-atziņas...skaistas pērles......bet kā priekšā tās tiek bārstītas

Lai nebojā gaisu,savāc savas pekeles,un brauc uz Holiwudu pie saviem Oskariem Tavs Zaļais.

..nu, gandrīz, apraudājos -- aiz žēluma, bet ne par sevi

""Anne Emo""  Bittite centas atras ziedus Rīgas ielās atur tik sniegs un ledus... un puķes nevienas... :( un  kažoks jameklē... kur  vasariņa...

Kad mūžs jau pāri pusei,tad domājams šīs vērtības tomēr pamainīsies un skaistu mīlestību nesaskatīs tikai skaistu sārtu rožu pušķī.Šķiet nepelnīti nopelts Suņuburkšķis ( tā pati lapu kārvele)Starpcitu, šo saldeni rūgteno smaržu senie grieķi raksturoja..brīnišķīgs, kā pirmais skūpsts!

   Šķiet ka publicists, pieraksta murgus, kurus izrunā īstais teksta autors.

Viņa Gunār ir Amigosa unikums, šai daiļradei pretinieku nava

snieg...jāiet paskatīt situāciju     

no manis...manī verd foršas enerģijas es zinu, ka dvēseli baro-pozitīvais...bet panīkt liek-sājās...
un! ja tev bitīt, šķietas, ka ziedu kādu okupējusi cita bite...lido pa pļavu...tur daudz-vēl nenolūkotu!..tu būsi Kolumbs!-atklāsi ameriku-jaunu kontinetu-pat!...kādu nostūri zemes virsū...haosa-okeāna ieskauto...kas karājas mata galā, lai dalītos ZD virzienā arī...
tāpat-Eirāzijai vēl piekarināta Āfrika...nu nezinu...varbūt sadali-lai visām bitēm-sava daļa!

Anne Emo, no kurienes tev nāk šīs vārdiskās,putas?

paskaties reiz ikonas-cik tās ir nepielūdzamas...tās mūsos skatās ar žēlumu...
viņām arī sāp...tāpat, kā -kad jānogalina skaists briedis...bada dēļ...bet-ne izpriecas, kā cilvēki to dara!

kā lai pasaka-uz maizītes ko liek...esam-desiņas! burgerīši-kārtu kārtām....salātlapiņām
vai tas nav skaisti-būt kādam debesu ķermenim noderīgam...bet mēs te par saviem satraucamies-vai Viņai garšos?!...es nešaubos, ka garšos!

ko lai dara, ka ādams apņēma sievu-lilitu...vellatu...bet rīkojās ar viņa trūdošo miesu bio-ķīmija....
tas stāsts ir kosmoloģiks...ļoti vispārināts...vellatai garšoja vafelītes, tā visas zemes plātnes sevī-pārmala...un atkal-izverda...
un ko dara tie, kas uz tām mīt...tā ir viņu pašu darīšana...lai sējas un vairojas!...tas būs tas mamuts, ko Vīrs Sievai atnest spēs!...ar visu paplāti-tā apēdīs.

skaisti-mīlestība kad burkšķ uz tevi ..un diktē baušļus..uzskaitot visu, ko neesi darījis...
un tad   no vulkāna elles Sieva izverd lavu...piķi melno ko krājusi...putru-piededzināto-lai ēd Vīra Bērni...tie bēg..
bet paiet laiks...un ļauno nepieminot...Vīrs nāk un lavas kalnu izverdušo-apzaļumo...kopjot kā kapa kopiņu..mirrēm svaidot.
bet Sieva tik rīkojas pa iekšu... vāra vēl un vēl...katlus daudzus...varbūt   viņai sāpēja...kad Viņš nenāca mājās pie tās...
tur svelme tik neganta, ka ieiet nav iespējams.../martens.

Trakākais tajā visā ir tas ka apzināmies kļūdas bet labot tās neviens netaisās.

Tānu tas diemžēl ir!

Skarbi, bet no sirds un patiesi

vienmeer patiesiiba ir bijis skarbaakais,lai kaa mees to neveelamies dzirdeet vai piedziivot....