Kā nu sanāk tai ikdienā parunāties, vai konkrēti un tieši par kādu tematu, jautājumu, jomu vai "caur puķēm"...
Protams, ka cilvēks bez tēlainas domāšanas, tiešs un nedomājošs, ko un kā sarunā paust, pasniegt, nav tas ērtākais sarunbiedrs... ,
bet tāds , kas tik caur puķēm, ohiem, ahiem arī nav sevišķi ērts...   
Tā nu sanāk meklēt to vidusceļu, lai pašam izpaustos atbilstoši situācijai, kā arī citus pietiktu spēka un savaldības uzklausīt.
Bet vai ir gadījies, ka gribas vēl un vēl kādā cilvēkā klausīties/ ar kādu sarakstīties, vienkārši tāpēc, ka patīk stils, valoda vai vēl kas?
Man ir bijis, ka varēju klausīties gandrīz vai vaļēju muti kādas dāmas runā, izglītota, bet vienkārša, ar izmeklētu valodu, bet viegli plūstošu, orientējās dažādās jomās, ļoti patika, tā tiešām bija elegantas bet ne augstprātīgas dāmas valoda, viņas klātbūtnē arī pašai bija vēlme mācīties skaisti runāt!

Padalieties, kas ir tas īpašais, kas piesaistījis? Gan labais, gan ne..