Paldies, Frēzij, par uzrakstīto!!  
    Jā, esmu vnm bijusi pārliecināta par visiem 150, ka cilvēku CEĻ labs, uzmundrinošs vārds, tas arī tad, kad varbūt kas sanācis ne īsti tā, spēj darīt daudzxdaudz vairāk laba, kā kritika. Neesam jau dumjas, un pašas apzināmies it labi gan savus klupienus, gan to, kad varējām izdarīt labāk.
    Vēlreiz- paldies!!  

   Alisīt, par tēmu, par to pašu jau vien :)
   Tu jauki pateici: Vajadzīgs atbalsta/atspēriena punkts, un var jau runāt gari un plaši par pašpietiekamību un tml, bet ne vnm tas "punkts" rodams sevī, ir reizes, kuras atceramies un atcerēsimies mūžam, kad esam to guvušas ārpus sevis. Lai atkal nerastos lieki pārpratumi, jā, visu paņemošs sekss arī spēj darīt brīnumu lietas ar mums, bet uzsvars uz- Visupaņemošs    Un- ne tikai tas, protams. Dažreiz pietiek ar siltu, mīļu vārdu, lai tava diena tiktu uzlādēta.
    Cilvēki jau ir atšķirīgi- kas kuram ko dod- citam izdevies kultūras pasākums, citam- draugu/draudzeņu tusiņš; man pats galvenais- vienalga kur- baseinā, kino vai ēdot sušī, bet būt kopā ar To/Tiem, ar kuriem patiešām vēlos būt kopā.
    Turies, Alisīt!!! Šis posms, vsm man, mūsu darbā viens no visiztukšojošākajiem, kaut tam tā galīgi nevajadzētu būt..

Tas tā ir, Ingrida, bez mīlestības nedzīvojiet... . Visam un visur vajadzīga mīlestība, i pie tā paša darba, ikdienas..., pēc padarītā vienmēr seko gandarījums, man tas sagādā vienmēr prieku. Tāpat arī mīlestība starp cilvēkiem, patīkami, ja kāds novērtē, bet ja otrādi, tad patiešām sajūti tukšumu...
Tad ieslēdz mūziku relaksam  

https://www.youtube.com/watch?v=e5-YPSaqbRY

Jā, reizēm sajūta...ka nav laika dzīvot...pienākumi, pienākumi...un tad jūties tik iztukšota...nu tā , kā ..mašīnai, kad nav benzīna, tad ne no vietas!...un trūkst tas atbalsta punkts, kur atsperties!...nezin, Ingridiņ, vai šeit rakstu par tēmu, kas šeit tiek apspriesta...bet rakstu svas sajūtas!

Tu pat brīžam nemaz nejūti to uzbraukumu laikam..

Jauku vakaru!  

.... uztver/uzskati, kā vēlies.
Es? Dzīvoju ar savām emocijām; Tu- ar savām; ja manējās atkārtojas par daudz- nelasi!!!- tik vienkārši viss :D ....
     Centies ieņemt nākamās kārtu, kuras dēļ te traki nu jāpiedomā- ko un kā to vai šo pateikt?? Vai esmu radusi vārdus īstos?? Vai atkal kādai dāmītei- ne pa spalvai, jo- runāju to, kas man ne viegli, un tie nevieglumi, dmž- atkārtojas.... un es nevaru uzrakstīt tukšus penterus, kkādus, kas neskar mani, manu ikdienu.... A Tu soļo pa liepu laipu savu, n-tiem reižu pieminēto; vai man nācis kaut prātā uzbraukt Tev??- nē gan. JŪLE.

Kādēļ gan savs ledusceļš jāuzsver tik bieži,netiec tam pāri vai uzskati par lielāko varonību cilvēces dzīvē?Šo sarunu varētu arī mierīgi turpināt bez šī eksperimenta,bet nu labi,ja meklē iemeslu neturpināt

....  

.... jauki izteicies, Ineta!! Pdies!! :)
Visvairāk jau mani ķēra tas gabaliņš- par spārniņiem, protams...

.... jo- mani spārniņi, šobrīd, traki šļaugani.... un man tas nepatīk- nemaz!!!!

.... aha, Jūle- pamainīsimies vietām, kaut dienu, ok? .. Un tad, izbraukusi to ceļu pa ledu un- esot joprojām!!! vienā gabalā!!!! paturpināsim sarunu par šo tēmu, labi?? ;))))

    Apzinīguma deva??- nē, laikam uzrakstīju- ne tā. Tas nav apzinīgums, pat- ne gabaliņš tā!!!! Tas ir tikai un vienīgi- gabaliņš nepastarpinātas un tīras sapratnes pret TIEM, ar kuriem es, šobrīd.. darbā.

Gribas to, ko grūtāk dabūt Iedomājies, otru galējību, ja visu laiku būtu tikai "mīlēt un mīlēties", - taču apšķebinātos dūša ātri vien. Ir darbs, ir dažādas vajadzības, ja negribi tipināt kājām vai ar sabiedrisko, nākas draudzēties ar mehāniķi un iziet TA. Ir arī atpūta un attiecības, galvenais, lai emocionāli būtu, kas atbalsta. Visam daudzmaz ir jābūt, ja kas par daudz vai maz, tad ir diskomforts, tas gan. Man šķiet, ka svarīgi, lai pašam "spārniņi" nenolaižas, ir vēlme pēc kā skaista, vēlme darboties, nevis tikai sapņot

Dzīvot nesteidzoties var iespējams tikai tas, kuram nav ģimenes, vai kuram no rīta tiek izsniegts īss pienākumu saraksts ar dominanti tajā izbaudīt šo dienu. Ja neuztvertu visu tik nopietni un ar milzīgu apzinīguma un piespiešanās devu, tad varētu pat pamanīties ikdienā steigties lēnām,tā neiedzenot sevi stresā un  tajā vāveres ritenī

Kam visbiežāk nodarām pāri??- sev.
  
Visdziļākā vieta ir skatiens Tavs,
Visseklākā - okeāns,
Pa kuru riņķodams nolemti peld
Mūsu kaislību Ramadāns.

.... un- ko tad noliedzam visbiežāk, savā šķietamajā pareizībā??- to, kas- vienīgais spēj uzlādēt mūs:  Mūsu kaislību Ramadāns.

     Esmu pateikusi visu, ko vēlējos pateikt šobrīd.
     Lai sanāk!!!  

https://www.youtube.com/watch?v=ceueHeBS77A
..............................................
.... dzīvojieties jauki!!!  

Vasilij.
Tavam Pentagonam varu apstiprināt: Agris nekad nav bijis idiots.
Ja Pentagonam tas- pie kājas- tiks novērtēta mana labā griba, no Tevis, ja kas ;)))

Sandim (04:32)-
   jā, es arī, jau pasen, izejot no mājas, atslēdzu visu, kas atslēdzams... tas man vnk asinīs, no Vācijas perioda.. Bez tam, zinot, ka atgriezīšos ne diži agri, man tā tomēr- drošāk, varu nesatraukties par to, par ko nevajag satraukties, kad kkas norībina vai kā... jo mana darbavieta- ne pilsētā manā..

   par tām flīzēm- nemācēšu gan atbildēt kko; man sveša tēma.

Kārlim-
    es uzrakstīju, pateicu vārdos to, ko vēlējos- kā nu tas sanāca vai nesanāca, tas tā.... Es nepretendēju, nebūt!- uz jaunatklātu kontinentu vai ko nu tur; es vnk uzrakstīju savas sajūtas, kā jūtos es, cilvēks, vārdā Ingrida; Tev- neviens nelika iesaistīties, ja kas.. un- savu matuārstu apmeklē Tu, cik saprotu- Tev aktuāls temats; man- nē!! .. un, lai cik nelaikmetīga izklausīšos šobrīd, arī pa skaistumkopšanas saloniem nestaigāju- ko un cik māku- izdaru pati; arī salonus, GaršPenter, atstāju Tavā ziņā. Ko vēl???!!!!... Jauku Tev dienu!!  

Stokholmai tas būtu labākais darījums,nav privatizācijas pazīmju.

Pentagonam apstiprinu,Agris ir idiots.Nekas nav...