Kā Jums patīk zvaigžņotas ziemas debesis....
30 января 2019 22:01
Biju parkā pēc darba,protams Grīziņā ar suņu meiteni.Ziemas vakari ir burvīgi,jo no vienas puses tumši,taču sniegs izstaro gaismu - manuprāt.Liku Rūbijai lekt pāri barjerām,kas ieskauj gājēju taciņas - varena lēcēja,kad sapratu ka ne tikai sniegs izstaro gaismu,bet palūrēju uz debesīm....Ak,kas par zvaigžņu mirdzumu,i kur viņu šodien tik daudz mirdz - ziemas vakarā tumšās debesīs šīs mazās gaismiņas atgrieza dzīvesprieku!
Atnācām mājās,ar baudu tiesāju skābu kāpostu zupu,tas nekas,ka vēja aprautās lūpas sūrstēja no spīva skābuma.Atkal palūrēju pa logu - nu kur mana kaut viena spožā gaismiņa!Viss, tikai Pareizticīgo baznīcas tornis spīguļo it kā būtu noskaudis krāšņo zvaigžņu spozmi.Laikam nomācās,varbūt naktī snigs un man labi nāks miegs kopā zvaigznes dāvāto gaismiņu!
Lūk tāda Jums vakara noskaņu radoša eseja.
Ключевые слова: noskaņa5
Комментарии (34)
- Сортировать:
- новые в начале
- новые в конце
Gunta L. 31 января 2019 20:28Toties shoriit seshos jau viss trotuaars bija ar lauzniiti notiiriits,jo vakar ,ka likos tajaa veikalaa iekshaa,aciimredzot iedarbojaas...
Vasilijs P. 31 января 2019 20:05Vienīgi,ja Nastjas Ribkas kundze pasākumu veic labprātīgi,piekrītu,zvaigžņotām debesīm.
Gunars S. 31 января 2019 19:41Gunta,nu ķā nu tā?
Gunta L. 31 января 2019 18:44Forshi,es arii gaaju skatiities zvaigzniites,lhoti biezhi,bet tieshi vakar nojaucos uz trotuaara,taa,ka zvaigzniites mirgoja gar acii baigi ilgi,kameer tiku uz kaajaam,man luuk shaada epopeja sanaaca.
Guna a. 31 января 2019 14:35Debesu ekrāns - vnm mainīgs tik ! piesaista skatienu un fantāziju ceļojumos iedvesmo doties ...
Sirsnīga mīļuma cauraustās Sergeja Kozlovska pasakas - kkā ienāca prātā ...
Ezītim un Lācītim ļoooti patika - zvaigznēs lūkoties ! Reiz , kad zvaigznes ilgāku laiku nebija saskatāmas , Ezītis teica Lācītim :
- Lai zvaigznes būtu spožas - tās jāspodrina !
Tā arī darīja ->> kāpa abi visaugstākajos kokos un spodrināja zvaigznes !
Ezītim zvaigžņu spodrināšana veicās varen labi ..., Lācītim gadījās arī misēkļi - zvaigznītes pa retam zemē krita ...
Pēc padarītā darbiņa abi dzēra tēju un skaitīja zvaigznes !
Gunars S. 31 января 2019 14:15Benita, tev ir labi, debesīs vājpiena krāsa.Bet man aiz loga nokrāsots baltā, bērzs. Cik tā var mērkaķoties?
Benita L. 31 января 2019 10:33Čau,Aleksandr!Tava vēlme ir kā bezgalības labirints!Romantisks skatījums,es par to nebūtu iedomājusies,pat ja man būtu baseins!
Aleksandrs V. 31 января 2019 09:13Viena no vēlmēm ir iemūžināt zvaigznāju uz ūdens baseina ledus...
Kur varētu skatīt zvaigznes no augšas un saskaitīt tās...Bet,pūkainās vārpiņas šo prieku neļauj,vai arī es nenoķēru šo momentu - noslinkoju...
Benita L. 31 января 2019 08:52Labrīt,Gunār!Man skaisti nosarmojis pagalms,migla,bet debesis vājpiena krāsā.
Un klusi kūp skurstenis blakus mājā.
Gunars S. 31 января 2019 06:17Gribējās paskatīties uz debesīm, bet nekā nav...! Lieliska migla šorīt,31.janv.rīta agrumā.
Benita L. 30 января 2019 23:26Nu tā nu tāds miers iestājies,Ingrīd.
Benita L. 30 января 2019 22:31Wov,Frēzija!Tas laikam ir forši! Man ar kādreiz bij tāds,kad no viena gala skatās tālumā,bet otrs tuvplānam.Bet teleskopi droši vien dārgi!Jāpameklē,kur mums tagad Latvijā vietiņa ar palīglīdzekļiem lūkoties zvaigznēs amatieriski!Vai ne?
Ingrida X. 30 января 2019 22:27sirsnīgs, jauks ieraksts! Paldies!
Frēzija v. 30 января 2019 22:19Ļoti patīk Debesīs lūkoties man vienmēr ir paticis, ne tikai naktī vien, jebkurā gadalaikā tās ir pasakainas. It īpaši patīk skatīties ar binokli, teleskopu pagaidăm neesmu iegādājusi. Kad dzīvoju jaunībā Rīgā, rejzes trīs gāju uz planetāriju, zvaigžņu telpa vienmēr bij slēgta. Zvaigznes izskatās no binokļa kā lielas ugunīgas bumbas, man tās atgādina kā Ziemassvētku eglītes
- ← Предыдущая
- 1
- 2
- Следующая →