... sirdspukstu stafete ...
25 марта 2019 11:58
... pasaulē šajā ,
varenā tik un plašā ,
mana mazā Dzimtene Latvija -
............................. neaizsargāta tik .
ar saviem sirdspukstiem karstiem -
............................ Latviju sargāsim !
mūžam piemiņā paturot svētā ,
varmāku okupantu nāvēto cilvēku -
.................... sirdspukstus izdzēstos .
/Guna anuG/
1949. gads. 25. līdz 29. marts. Baltijā notiek slepena operācija "Krasta banga". Tiek deportēti vairāk nekā 90 000 iedzīvotāju. No Latvijas aizved vairāk nekā 42 000. No nelielās Stāmerienas – 76. Viņu vidū bija visa Bārdu ģimene. Un pastarīte – trīsgadīgā Ausma... Un Sibīrijas nospiedums viņā palicis uz mūžu. "Man bija visu laiku bail. Ka sūtīs atpakaļ....," saka Ausma Mininga, Alūksnes pirmā ģimenes ārste.
Toreiz 1949. gada 25. martā "atbrauca tie žandarmi....Un prasa. Vai šitā ir Pumpuru meitene? Vai Bārda? Un manai vecmāmiņai, jūs saprotiet, viņai bija jāpasaka...lai to meiteni, lai mani ņem. Tas viņai bija tāds pārdzīvojums.
Bet, kā viņa man teica jau atgriežoties no Sibīrijas, – labāk lai visa ģimene ir kopā, kaut nāvē, nekā pie svešas mammas.
Un mani vienu ielika mašīnā. Tā bija borta mašīna. Un tikai pēc tam jau tur ielika mammu ar brāli un māsu".
Kad viņus aizveda, vecāmamma, saukta par Grošu, skatījās...Jo vilciens gāja tieši gar viņu īpašumu. "Kāds bija mūsu noziegums? Nekāds. Mums bija zeme. Kulaki citu acīs. Bet patiesībā mamma un tētis bija saimnieki un labi saimniekoja savā zemē. Mums kalpi nebija. Visu paši."
Ключевые слова: izdzēsto sirdspukstu vēstījums2
Комментарии (20)
- Сортировать:
- новые в начале
- новые в конце
Guna a. 29 марта 2019 10:58
Gunta L. 28 марта 2019 18:40Neko nevar izsviitrot no atminjas,tiem,kas veel palikusji-izturiibu.
Vasilijs P. 27 марта 2019 19:11Ar Mūsējiem viss kārtbā!Darbojas
Raivo K. 27 марта 2019 18:41
Guna a. 26 марта 2019 12:08Карлик ДолгоБаснья , paldies par Tavu sirsnīgo komentu , par Kaspara Dimitera emocionālo dziesmu , par sirdspukstiem Taviem - karstiem ! Dzimtenes sāpi - atbalso kas ...
Guna a. 26 марта 2019 12:04Paldies , Benit .
Lindai Mūrniecei dārgs un saudzējams -,,koferītis ar Sibīrijas asarām,, , šajā linkā -> par to stāsts !
Turēsim dārgus un svētus savas tautas ciešanu koferīšus - ticība , cerība un spēks !!! kuros iekodēti .
Coroni c. 26 марта 2019 04:15Neviens Nav Aizmirsts,
Nekas Nav Aizmirsts.
Pieminēsim tos kas neatgriezās,
Jutīsim līdz tiem, kas gājis caur šai peklei,
Sumināsim tos kas jubileju svin sev mājās,
Jo tas bija - baigais gads [i]1949[/i]
Šeit tas, ko daudzi gaidījuši:
Benita L. 25 марта 2019 23:42Skaudra mums tā vēsture,daudz sāpju,svarīgi neaizmirst.
Guna a. 25 марта 2019 20:55Paldies, Guntar .
Guntars x. 25 марта 2019 19:06Vēsture jāzina , lai nepieļautu genocīda atkārtošanos !
Guna a. 25 марта 2019 17:40Mātes darīja visu iespējamo un neiespējamo arī , savām un bērniņu dzīvībām - izdzist lai neļautu !
Tēvus - ģimene reta vairs satika ...
Aleksandrs V. 25 марта 2019 15:51Jā,šādu atgadījumu arī zinu,kur māte ar bērniem un zīdaini tika izsūtīti uz sibirīju,paņemdama vienu kartupeli,kuru noslēpa no okupantiem un berniem, jo zināja,ka svešienē iestādīs šo kartupeli,lai būtu kartupeļi....Tā viņa saglabāja,un trīs gadus uzdzēja kartupeļus,lai varētu brīvi pagatavot ēdamo...
Šī ģimene atgriezās 1963 gadā.
Guna a. 25 марта 2019 15:42Četri vārīti kartupeļi ar mizām - delikatese ! izsūtīto latviešu bērnu galdā ...
Guna a. 25 марта 2019 15:39Tieši tā , Aleksandr !
mēs esam tie , kas noticis ar mums ! tikai , apzinot savas saknes , savu patieso būtību - izprast varam ...
Aleksandrs V. 25 марта 2019 15:18Šī nelaime skāra katru ģimeni,izņemot "jūdas - nodevējus"
Tas nav aismirstams. .
Guna a. 25 марта 2019 14:58Nav meža bez līkiem un kropliem kokiem , Sandri ..., arī starp cilvēkiem - līdzīgi ...
Denuncēja sīki gariņi - aiz atriebes, skaudības , lai piesavinātos izvesto mantu..., denuncēja arī citi - čekas draudu piespiesti ! .
Izrēķinājās pirmām kārtām ar latviešu inteliģenci , virsniekiem , turīgākajiem iedzīvotājiem ...
Litene - Latvijas armijas Katiņa .
Sandris X. 25 марта 2019 14:38Sandris X. 25 марта 2019 14:33Okupantu noziegumiem nav piedošanas !
Diemžēl arī paši latvieši palīdzēja stādīt izvedamo sarakstus , nostučīja kaimiņus . Citi latvieši riskēja ar dzīvībām , lai palīdzētu izglābties sev svešiem cilvēkiem , tāds vēstures kompots !
Guna a. 25 марта 2019 12:43Aculiecinieku stāsti ...
Elva E. 25 марта 2019 12:38
Tā zeme ir mūsu, tās pilsētas mūsu, –
Un mūsu šī Baltajā jūrā mūždien;
Mūsu tēvi te cieta, mūsu asins te lieta,
Viss, viss pie šīs zemes simtu saitēm mūs sien.
/dzejoļa autors Vilis Plūdonis/