Kā jūs jūtaties šajā sarežģitajā kovid laikā? Jums ir bailes, vai bažas par nākotni?
Man ir divejādas sajūtas..Zinu, saprotu, ka vīrus ir..ka ir tepat, kaut kur..līdzās, kā arī daudz kas cits no neredzamās pasaules-baktērijas, vīrusi, mikroskopiskās sēnes.
Cenšos nedomāt par to, saglabāt distanci utt..bet ar bažām lasu par potēm, kuras tagad tiek ražotas. Un viss manī pretojās šim pasākumam. Nopietni.
Kāds taisa milzīgu biznesu, kāds mirst..Traka pasaule..Tai pat laikā brīvdienās izbraucot no mājām dabā redzi, kā cilvēki pastaigājās gar jūrmalu, bauda sauli..un mēs smejāmies, iepērkamies, sazvanamies..tiekamies. Dzīve turpinās. Tā ir savādāka, bet cilvēks ir tāda būtne, kura pielāgojās apstākļiem. A ko darīt? Hmm..atcerējos fragmentu no filmas ''Titāniks'', kur kuģis grimst, valda panika, bet restorāna muzikanti sēž un spēle mūziku.. Es sabiezināju krāsas, patiesībā nevajadzīgi..bet galvenais nekrist pānikā un atcerēties,ka jāievēro piesardzība.
Būs labi, vai tā kā tam jābūt! Būs ne tā kā bija, bet savādāk!.
Vēlu visiem veselību un izturību!.
Ключевые слова: neredzamā pasaule6
Nav jau tas vîruss tik traki mirstîgs kà ebola,pieméram.Izejot sabiedrîbà ikdienà,atstàj degunu brîvu un pavelc masku uz augshu tikai tad kad ej veikalà,iestàdés. Kad ar kàdu runà,rokas nespied.Nu un protams,kad redzi polici,lai shis nepiekasàs.Galvenais biezhi mazgàt rokas un nelikt tàs pie sejas,jo visvairàk vîrusu noker tieshi ar saskari.Màjàs ienàkot uzreiz pie ûdens kràna un bonusà vari pat durvju klinkus nomagàt.
Stresot vispàr nav vérts,jo tas nepasargà. Pats vîruss nav nemaz tik mirstîgs,kà to màlé.Kad bûs vakcînas,nesteidzies,lai citi pamégina vispirms.Esi pacietîga kà "zhîdinsh" un véro "pasauli" ! Lai Tev veicas,Lilija!
Labrīt, visiem!
Piekrītu Nakts Tauriņam, ka jāuztver pozitīvi lietas un pat vissarežģītākajā situācija jāatrod plusus..nu, piemārām, kā šajā, var uzvilkt masku un netaisīt meikapu aizskrienot līdz veikalam. Neviens neuzšķaidīs savus baciļus, jo mutei un degunam aizsegs..Taču par maskām runājot, nu tās, manuprāt, jāvelk tikai veikalos, bet laukā neredzu vajadzību..Tai laikā, kad jāelpo svaigais gaiss, kas ir ļoti svarīgs mūsu organismam, plaušām, asinīm, sirdij, nu nevajag stutēt to masku uz degunu un tāpēc, ieteikums Tev, Ansīti, -elpo svaigu gaisu aukstajā ziemas periodā, bez maskas laukā, protams. Telpās jānēsā lupatu maskas.. Patiesībā, uzskatu, ka tās maskas, kuras pārdodās aptiekās, tās vienkāršās- nu nekam neder! Nu kāpēc būtu jāelpo ar CO2 ko izelpo pats?!. Tā jau noģībt var! Tad jau daudz labāk drēbju maska, kuru var izmazgāt.
Cenšos tvert visu pozitīvi...katru rītu dodoties uz darbu jūtos kā tāds maskējies Švarcenegers no plēsoņām...tāda darba specifika, varētu teikt, ka piespiedu kārtā lienu uz ambrazūru...
Jātver pozitīvais...maska ir riktīgi laba lieta, ne vairs meikups, ne vairs pričene izskrienot kaut uz 5 minūtēm uz veikalu...neviens tāpat aiz maskas neatpazīst....tāāda brīvība.
Nūūūū..... pa cik jau ,vecai bekai, ir vienalga lietus līst vai saule spīd
tad nu arī vīrusi nav iespaidojuši ja nu tikai biku,biku +– ko dod neziņa ar to maskas valkāšanu
No vienas puses ,it kā jau labi Jo: ja nu kāda ggribēs panākt un nobučot a aizbēgt nevari var bļaut kad slims un jau aplipināts
BET!!! No otras puses ,māc nelāgas domas: Kā būs ,ar masku nēsāšanu,ziemā ???
Vai tas neradīs strauju elpošanas ceļu slimību pieaugumu jo,lietojot masku,var tikt uzsildīts ieelpojamais gaiss,sasilst elpošanas ceļi un ,aukstumā,noņemot masku var droši tikt pie elpceļu apaukstēšanas
Dzīvosim–redzēsim jo: ,
pagaidām lietoju minimāli
jo cilvēki tak nesāks domāt savādāk.
Kā jūtos !? Skumdināts.
Cīņa ar sekām vienmēr rada nesapratni, stresu un paniku. Tas, kas notiek šobrīd, ir! cīņa ar sekām.
Nu jā..pareizi.dzīve turpinās..un ar svešiniekiem nebučoties galvenais! Rezumējums no jūsu teiktā!
Mainās pasaule,mainās vide ,mainās noteikumi un maināmies mēs paši Spēle ar nedaudz tik mainītiem noteikumiem,bet elastīgam ,radošam cilvēkam problēmām nevajadzētu rasties
,,Sargā sevi paC ! tad arī Dieviņš sargās .,,
mācīja mana dzīvesgudrā babiņa ..., tā arī daru .
Tajā brīdī kad pieņēmu domu, ka saslimšana ar šo draņķi ir neizbēgama dzīve palika vienkārša. Faktiski tāda pati kā pirms šī vīrusa. Vienīgais lietoju masku, cits viss kā iepriekš. Pašnāvnieks neesmu, uz ielas svešus nebučoju un sev ģīmī spļaut neļauju... Tas arī viss. Dzīve bez stressa.