par skuķīti - nebija kas puķīte ...

...šis skuķis
nepavisam nebija kā puķe -
ar vēju bija matos ,
un mazliet arī prātā ...
zem kājām bij tai reizēm griesti ,
bij griestu vietā -
galds ...
tie ira  maldi !
sauc mamma itin skarbi ,
nevar mākoņi būt -
galdi !
skuķēns tikai smej ,
ar vēju dejot iet ,
pa peļķēm bradājot , ka šķīst ,
nieks ! ja kurpes plīst...
ak neraža , ne tikai kurpes ,
mammas pacietība -
plīst !!!!!!!
tā skuķi bargi barina ,
uz veļas auklas -
karina !
tak skuķim tas ir -
nieks !
ir skuķim par to prieks !
tas karājas un spirinās ,
vēl visvisādi tirinās ,
līdz saka deguns -
klau ! es smaržu jūtu garšīgu ...
mute teic -
es atceros ! tā mammas ceptie -
garšo pīrāgi ...
sāk skuķis skaļi taurēt -
mammu ! es būšu klausīga !
ņem mani nost , drīz lietus līs !
viens , div , trīs -
laba meituška būšu es drīz !

/viens no Ilgas 2015 dzejoliem/ nejaushi shodien atradu, vinas portfolia
Daudz laimes,Ilga