Domāju,ka nav stulbi,esmu jutusies gan laimīga gan vainīga.

Tā var justies vien tad.ja izdari ko tādu,ko esi ļoti gribējis,bet apkārtējie ir nosodījuši. Dzīvē ir tikai viena.Vientulībā mēs no mātes miesām nākam,vientulība aiziesim.Viss ko par mums domā citi ir tikai traucēklis mūsu ceļā.Kad mēs nomirsim,visi par mums pēc laika aizmirsīšu viņi visi dzīvos tā ,ka uzskatīs par pareizu,kārtējo reizi viens otram uzspiežot savus uzskatus un vērtības.Gribi dzīvot un baudīt savu dzīvi,dzīvo.Un nepievērš uzmanību tam ,ko citi domā.

Vainas apziņa vienmēr nograuž Laimes pīrāgam to gardāko stūrīti

ir. tamdēļ ir rīcības principi, kādam viņi ir, kādam ir tikai nauda dēl ko sāms gatavs darīt dajebko.

Tev būs jāsadarbojas,un gribi to,vai negribi,ja esmu noskatījis...

Nē, tas nav stulbi. Gadās arī tā..
Stulbi ir, ja kāds cenšas tevi par vainīgo padarīt, bet - tas jau cits stāsts..
Un - neesmu jutusies vainīga nemaz, jo - medaļai vienmēr ir divas puses (tāpat ka nūjai divi gali; tāpat kā viena pagale nedeg utt.)