Tas ir atkarīgs ļoti daudz no paša, ko un kā gribētu veidot un pagātne nav jānes līdz, varbūt viegli teikt, bet pie tā jāpiestrādā ikvienam pašam.

Nē, ja nākošās nāk burvīgas. Sākumā var būt un ir grūti, jo atmiņas svaigas, bet ar laiku labais izspiež nepatīkamās atmiņas. Tas mans uz pieredzi balstīts viedoklis.

Ja vienas attiecības sabojā nākamās-tātad vai nu nav dūšas mēģināt vēlreiz (automātiski pieņem,ka savādāk nemaz nevar būt.Bija dziesmiņa angliski,kur dāma ķipa ieskatījusies čalī un saka''Tu izskaties pēc manas nākamās kļūdas''),vai arī pievienojamies tiem,kuri ''visi jūs(visas jūs)eat vienādi(vienādas).Patiesībā aprobežoti.
Protams,ir vēl trešais variants:  neaizmirstama,neaizvietojama utt mīlestība.Tikai tad jau neiet runa par sabojāšanu.tad ir skaidrs:  īstā vienīgā mīlestība pastāv :D
Un galu galā-katram savs.Gribi būt cietēja visu atlikušo mūžu?Uz priekšu!Tur nav nekas jāpierāda.Diez vai kāds par to kanonizēs.Atsūtīs uz Zemi atpakaļ mēģināt to pašu vēlreiz.

romantiskas attiecibas noteikti

Tu par Staburagu?

(izlabo, lūdzu!, kļūdu savā ierakstā: Vaj raksta Vai), man vnk riebjas truls analfabētisms) - šo komentu vari dzēst.

Nezinu. Katrs savā saprašanā esam tik zinošs un spējīgs pieņemt pareizos lēmumus, cik nu esam. Ar neveiksmīgām attiecībām kkas jau tiek mūsos ieprogrammēts (atv., es runāju tikai no sevis!), un tad, gadās, ka netiekam tam pāri gadiem: sagrauts pašvērtējums, neticība kam sakarīgam. Jā, manā gadījumā tika sabojātas arī nākošās. Diemžēl.

var,ja ķerpila izdara nepareizus secinājumus