Patrāpījās man viens stāstiņš–pasaka par pirmo Sievieti
Ko sarakstījis HarijsTumans bij un neatrodot,šai pasakā ,
https://blogi.lu.lv/harijs/2009/09/03/pirma-sieviete/
Nekādu loģiku ,aprakstītajos notikumos, nācās vien man
Viņu pārrakstīt  savā redzējumā...... Un tā nu  :

Kād reiz sen senos laikos dzīvoja,debesīs, DIEVE (radītāja),
Velns  kā arī  bariņš eņģeļu.
Dzīvoja viņi dzīvoja līdz ,kādu reizi,DIEVEI (kā jau katrai Sievietei)
sagribējās savu dārziņu.(kur ziedēs tik rozes un nesāpēs sirds)
Tiem,Dieves   plāniem pretī, iebildumus  cēla Velns,
gan arī kāds no vecākajiem un gudrākajiem eņģeļiem un tā nu,
debesīs,sākās pirmais konflikts.
DIEVE   nepadevās un ,savācot materiālus,ķērās pie darba–
radīja savu <Ēdenes dārzu> –Zemi ar tās skaisto floru un faunu.

Velns ,redzot lielo darbu apjomu  ,ko viņam nāksies veikt,
būdamam par dārznieku šai, tā saucamajā, <Ēdenes dārzā >
uzteica attiecības ar Dievi un aizlaidās uz  visuma otru  galu.
Tā nu,Dievei,nekas cits neatlika kā radīt Velnam dubultnieku...
Dārznieku –strādnieku kurš pieskatītu to <Ēdenes dārzu>
Darbiņš ar nebija no grūtajiem jo “paraugs” ta bija–Velns
(kurš ,pirmsākumos savos,nebija nemaz ar ragains,nagains,
spalvām apaudzis un melns)vien ieliekot
tam raksturā tādas īpašības kas bija pretstatā Velna dabai .
Tā nu Zemīte tika pie sava pirmā dārznieka –Ādama un Dieve,
iepūtusi  dzīvības dvašu viņā ,devās atpūsties .....pēc smagā darba.  
Vien nepagāja laika daudz kad, Velnam , parādīties saka ragi .
To atklājot Velns aiznesās pie Dieves.... lai tiktu skaidrībā –kas te, pa kam....
A Dieve,lai izkultos no neveiklās situācijas, fiksi ķērās pie sievietes radīšanas
Ādamam... vien, Dievei, nebija parauga pēc kura sievieti lai rada un nācās
Šai, to tēlu, ņemt no zila gaisa tik ieliekot, i raksturā un dabā, tās–
Sevis  iedomātās īpašības . Tā radās Lilita . (pēc bībeles un citiem rakstiem,
tai lidot patikās un arī jātniecītes poza .....)
Velns ticis beidzot skaidrībā ar to– kas ,pasaulē šai,darās  nu ņēmās
pārdzīvot par Ādamu jo saprata kad Lilita tam nabadziņam galvu jauc
kaut arī  labuma nekāda.
Un tā nu ,kādu reizi  Velns, kad nebij tuvumā nedz Dieves,Lilitas un Ādamiņš,
no darbiem noguris bij aizmidzis uz Zemes ,  ar sadomāja radīt jaunu sievu šim .
Tik, Velnam, nebija no kā. Vien ,to– ko redzēja šis:kauliņš kurš bī “pirkstiņā tai”–
Divdesmit un pirmajā......... tai pašā .....

Un tā nu radīja Velns sievu Ādamam ,pēc Dieves veidola ,tik raksturā un
Būtībā, šai liekot VISU TO ,kas būtu derīgs Ādamam lai ,blakām esot  ,tiem
Kopā,Laimē,  dzīvi vadīt .
Tā radās Ieva un, dzīvību tai  iekšās dvešot, Velns devās prom vien, atstājot
par pieskatītāju uz Zemes ,to– gudrāko, no saviem eņģeļiem (bībelē dēvēts
ir par Luciferu tas ....)
Kad Ieva pamodās tā pasaulīti devās apraudzīt un nonāca pie ābeles .
Tās bija divas.....viena parastā bet otra –traki dīvaina un Ieva ,redzot
Eņģelīti tajā, nolēma ar aiznest kādu  auglīti    i Ādamam .
Te, Eņģelītis, viņai teic: “Tas ābols nava parastais ,bet gudrībiņas deva
To ēst var tik pa daļiņām jo: kas   pa daudz ,tas  būt var   i par skādi !
Tā, gudrībiņas ābolu to,Ieva iedeva ar   Ādamam un kaunu iepazinuši
šie piesedzās ar vīģes  lapu ......
Te parādījās Lilita un redzot šito–viņasprātu “ šmuci”   no dusmām pietvīka
I aizlidoja pažēloties Dievei.
Nu Dieve, paķēruse Lilitu,uz savu “Ēdens dārzu “ aizšāvās a tur-uz Zemītes,  jau redz....
Ir māja gatava ,pie pavardiņa Ieva šiverē un pagalmiņā bērniņi ar eņģelīšiem spēlējas .
Velns sēž ar Ādamu,uz terases, pie galda.....tā  sadzīviskas spriežot  lietas–darbus .
Šo ainu redzot , sadusmojās Dieve i trūkties dabūja ik visi.......
Velns tika aizsūtīts uz elli.....(nu ragains,nagains,spalvām apaudzis un melns)
Uz debesīm –tas eņģeļīšu bariņš .....
Par čūsku pārvērsts vecākais un gudrākais –no viņiem tika...
.ar norādi lai inde,kas tam mutē dota, spēj ārstēt, labu dodot,vien –tikpat kā gudrība
no ābola   pie minimālās devas .....
Par Ādamu un Ievu–Dievei nebija ko teikt– laiks saliks plauktiņos it visu .....
Pa pasaulīti Lilitiņa lidinās .....(kas ielikts taču viņas dabā)
Tā DIEVE ,nespēdama izmainīt  vairs it neko , uz tālo Visumu nu padevās
Ar asariņam acīs, domām skumjām
un tā ar redzēta, Tā nav, līdz šamai   baltai dienai.

.p.p.(par ribiņu) Meičas! Ja , man neticat?!!!
                       Velnu atrodat un  pārbaudat ...
                           Ja šamam  TAS  ar ribiņu ..
                               .Lietā liekat cibiņu ....
                           Cibiņu ar vāciņu ! VIEN!!!
                             Darat TO ar prātiņu !!!)

p.p.p. Pēc manim atrastās informācijas:
        Ādams ar Ievu nodzīvoja  ap  1200 g. Un tiem bija bērni....
     63/56 (tas skaitlis ,ko izdevās sameklēt, pēc  atrastajām  ziņām....

p.p.p.p.     63/ 56 ?????  63–56= 7 .....7... un tas manī uzjunda Latviešu
               rotaļu <Ādamam bij septiņ’ dēl’ > un,ja Ādamam bija 7 dēli ,tad jau,
              uz katru dēlu, sanāk  8.meičas !!!!! Te nu ,Rotaļu pantiņa rindiņas:
           <Ne tie ēda,ne tie dzēra,ne tie zin kas jādara> iegūst loģisku jēgu jo:
            Pie astoņām Dāmām ,uz katru–tam visam  laika NĀĀĀV....
                          .......spēj tik aptecēt........