Tad rīt uz akciju:izdrāzt Bērziņu ar visu Žurku Māju ar pārvaldnieku

Ingrīdai...Piedošan!!!, jo mani gaida citi darbiņi un ,atbildi Tev,pamēgināsu noformulēt
biku velāk ....vai rītu,parīt  

.. domāju jau uzjautāt Skabargas kungam, bet.. viņš traki nodevies klasifikācijai, tam, kas kuros ciparos pienākas, kas nee.. Neesmu šito ļaužu skalā   Man domāt, jāizdzīvo viss, ko spējam, tostarp, kam spējam vispār saņemties, jo! - ko nožēlosim pēc tam? - to, ka neļāvām sev to vai šito kkādu vispārēju pieņēmumu pēc..
Ir tāda autore Bronija Vēra, kura, kura 8 gadus strādājusi paliatīvās aprūpes jomā, un zini, kas ir pirmais, ko nožēlo cilvēki pirms Aiziešanas?:
"Kaut man būtu pieticis drosmes dzīvot pašam savu dzīvi, nevis to, ko no manis sagaida citi".. ....

Vasilij! Tas, ko vēlos pateikt nav Tava kārtējā bezsakarīgā komenta sakarā (kasi, ko vēlies! ), bet, jā!, esmu priecīga, ka joprojām esi te, ar visiem saviem bezsakariem   Likās - kas noticis ar Tevi, ka Tu, tik aktīvais saita uzturētājs, pēkšņi - čuššš!.. bik sabijos gan

Protams,nav nepieciešams kasīt nedz galvu,nedz riekstiņus fiksācijai.

Jā, dziesmai vārdi vienkārši, nav jāiedziļinās. Tāpēc var vienkārši smaidīt.
Visas jaukās dziesmas ir smeldzīgas.
Un es neapvainojos.  
Smaidiņu te tiešām maz.
Es arī esmu vienreiz lidojusi:

man gan netrāpījās saulīte. bet tie mākoņi...
tā vien gribējās pastiept roku un pačamdīt :-)) cik tas mākonis ir mīksts...???

Es saprotu Tevi šajā lietā pat ļoti labi.
Pirms vairākiem gadiem manu auto sašāva iedzēruši čaļi (stiklu aizmugurē).
Pie mājas. Un neviens neko nedzirdēja un neredzēja.
Gudri, ar klusinātāju. Paspēlējās. Netīšām vai tīšām trāpīja? kas to lai zina. Un nozuda.
Un man tajā vakarā bija uz koncertu pilsētā.
Smieklīgi. Aizlīmējām ar plēvi un braucām.
Otrā dienā policija utt. Skrotis atradām. Bet neko dārgā policija neatrada. Lieta noklusa.
Man nav kasko. Pati visu nomaksāju.
Bet - mazā miestiņā nekas nepazūd bez pēdām. Viens izpļāpājās.
Skumji. Tā arī neatzinās. Bet - dzīve sodīja. (viss vairs neko neteikšu.)

.. dziesma.. kkā ne visai.. kkāds lētums, virspusējība.. (nedusmo tikai! mācos neliekuļot ).. Bet - vēlreiz! - paldies Tev par pozitīvisma devu!   Un, jā!, smaidīt un iesmaidīt par daudz ko patiešām jāmācās   Šobrīd man tas ne visai, bet esmu gana pozitīvs cilvēks, un - man patīk visur saskatīt arī gaišo pusi (te saulīte, kuras šajās emociju zīmītēs nava)
   Zini, kura ir viena no foršākajām sajūtām? Kad izlido no lietainas dienas un pacelies virs mākoņiem, kur - saule!!!.. Nekad nebeidzu brīnīties no jauna

.... noklausīšos..

Dagij! Sirdsmīļš paldies, ka ievietoji dziesmiņu man!   Tas ir tik.. nu tik aizkustinoši personīgi, ka.. ka vnk jauki, ja notiek kas tāds! .. Paldies!
Es noteikti noklausīšos, man būs ko teikt, būs atsauksmes un tml., bet! -
šobrīd jūtos ne visai savā ādā, no tā, cik zemiski var būt cilvēki..
Zinu, biežāk par biežu atklājos te, tīri personiski, bet - šobrīd man ļoti sāp maziskums, tas, cik cūciski var izrīkoties t.sauc.cilvēki..

Priekšpusdienā pastrādāju (jā, drusku piepelnos arī vasarā), tad - izgājusi pagalmā, ieraudzīju, cik ļoti apskādēta mana mīļā, spoži melnā mašīnīte.. Es nezinu, kur tas noticis un kad, jo pēd.dienās lija.. braucu šur un tur, ne tikai savā pilsētiņā.. Noparkojos vnm atmuguriski, lai izbraukt ērtāk.. Un tad .. ieraudzīju tās daudzās un pat dziļās švīkas labajā pusē, ne vadītāja.. Nācās saukt policiju, risināt lietas ar apdrošinātājiem..Jā, Kasko jau kko man segs, bet! -
tas, kas sāp visvairāk, ir tas, ka var apskādēt kko tik pamatīgi un vnk aizlaisties.. Man mūžam nesaprast ko tādu..

Ai, labiņi, zinu - var teikt: nav taču nekā letāla, bet!! - vai tas, cik cilvēki spēj būt maziski, jau nav kas letāls?! Kā lai tic labestībai, vienkāršai cilvēcībai, kad pietiktu ar to vien: Piedodiet, es tā patiešām negribēju.. Un - es patiešam piedotu cilvēcisku kļūdu, jā, neērtības, klapatas (rīt bija paredzēts braukt pie meitiņas..), bet neatbildēt par to, ko izdara.. nē, man to nesaprast....