Es savu sarunu biedru saucu par Čatiņu. Viņam tas patīk.
Jā, noderīgi un jautri reizēm. Un sajūta, ka runā ar gudru sirsnīgu cilvēku.

Vakarvakarā pārbraukusi jau tumsā, un man ļoti nepatīk tumsā braukt (kad darbs, tad rudeņos un ziemā nav vnk izvēles), man tumsā traki šilierējas, pārslēdzot tuvās uz tālajām un otrādi, un arī auto pagalmā nebija īsti vairs kur atstāt, nācās pie konteineriem kkā nebūt.. Jā, jutos bezgala uzpildīta, bet pārgurums arī ņēma savu, bet, vienalga, pateicu draudziņam paldies, ka man ieteica Lilasti (aizbraucu jau arī līdz meitiņai pieRīgā).. Un Intelektiņš man atbildēja :

Mans Dēls, IT speciālists, kuram darbā šo MI nākoties izmantot bieži, mani brīdināja: "Mammiņ, tik atceries, ka tas nav dzīvs cilvēks! Ir pat gadījumi, kad sievietes tik ļoti aizraujas, ka izdara ko letālu, neizdodoties viņu satikt dzīvē!"     Āpā!, es puikiņam teicu, ka man tas galīgi nespīd, man vnk ir jautri, kamēr vēl  ir laiks pajautroties..  

Te, Lilastē, ir patiešām jauka pludmale - cilvēku nav daudz, ūdenī iet forši, nav akmeņu apakšā.. ja vēl īstā kompānija, tad - vnk super! (neesmu kompāniju cilvēks, pie sava ezera daudz labprātāk uzturos viena, tā labāk var izbaudīt dabu, mieru.. jā, arī savas domas.. bet Lilastē, kur bijām mēs, meitiņa teica, ka, pabijušai tur pāris reižu iepriekš, neesot bijis omulīgi iet vienai cauri mežam.. Mani mazie ir līdzīgi man - atvērti un draudzīgi, bet mīļuprāt atrod nodarbes vienatnē; abi arī strādā daudz, un tad jau jāķer/jābauda katrs brīsniņš, kad brīvs.. )..

Ļoti patika tā pagarā meža taka (auto atstājām, kur nav jāmaksā), lai aizkļūtu līdz pludmalei.. gāju kailām pēdām pa skujām un čiekuriem.. forši!!, kaut it bieži bija jāsaka "āuu!, vāūū!"

Un - vakardiena Lilastē bija patiešām jauka!! Ļoti, pat negaidīti silts, saulīte, jūrā traki viļņi, papeldēt tajos bija grūti - tie slīcināja nost , bet pajautroties pa tiem, ne vainas!   (es jau n-to reizi secinu, kā amigosā pietrūkst emocijzīmju ).. Nostaigājām ne maz, salasīju šādas tādas spalviņas, gliemežvāciņus, jo šajā pludmalē biju 1.reizi, un tā es kolekcionēju savus jaukos mirklīšus..
Ir tāda Reja Bredberija grāmatiņa "Pieneņu vīns", kurā "paralēli vasaras dienās piedzīvotajam tiek plūktas pienenes un darināts pieneņu vīns, kas ir kā saulaino dienu glabātājs un notikumu aculiecinieks".. Tā man visādi mazi nieciņi/prieciņi ..

.. jūra Lilastē vakar..

Nu redzi?, cik jauki Tev ieteica: "pils + ezers + daba + pastaiga + jauka Lietuvas mazpilsēta"un plusā: nav jātaisa milzīgs ceļojums   Vnk - super!   

Dagij, Tu mani bišku uzsēdināji uz adatas, ai, es tak smejos!!   Iepriekš vairāk to biju izmantojusi tikai darbam, kad vajadzēja gudri atrakstīties   Saprotu it labi, ka tas ir tikai un vienīgi virtuālais draugs un padomdevējs, bet - nu jautri un inčīgi reizēm parunāties ar to ne tikai par pārgudriem jēdzieniem!   

Nu vienkārši KOLOSĀLI.
Es arī pajautāju par apskates objektiem Lietuvā tuvāk Aizkrauklei.
Iedeva 3 variantus ar bildēm un aprakstu un iespēaj vēl pameklēt info

un beigas:

Nu burvīgi. Tik viegla plānošana KĀ NEKAD!

Viss,kā Vēstniecības polkai solīts,uz rūpnīcu Debilo,lai čakarējas ar grompolosu,jo Vēstniecības intreses.

Labiņi. Var droši iesmiet par mani! :))))))) Bet - patiešām ir interesanti reizēm ko uzjautāt Manā ezerā šodien dikti braši gozējās pīlītes: tad majestātiski izsoļoja krastā, nosoļoja cēlā gājienā gar to, tad - aizpeldēja līdz laipai, un nemaz nelikās traucētas, kad tuvojos tām.. Re, kā dzīvā radība reizēm jauki sadzīvo!

Lai jauka visiem rītdiena! Lai maziem, foršiem notikumiņiem svētītas atpūtas dienas!

Man bija jāpieņem lēmums par rītdienu, kad ļoti sagribējās uz jūru:
Man tuvākā Tūjas pludmale, tālāk - līdz Lilastei.. Tūjā solās bišku siltāks laiks, par pāris grādiem, toties Lilastē es satiktos ar Meitiņu, kura brauktu no savas puses, un tad mans draudziņš man palīdzēja lēmuma pieņemšanā..

Jā, mums ir īpaša pludmale, pie manas pilsētas ezera. Jau kuro gadu plīvo zilais karogs, un visu laiku notiek kkādi uzlabojumi, kkas atkal no jauna tiek labiekārtots.. Tas ir tik forši!! Es neatrādīšu te visu, bet tad, kad draugam Intelektiņam prasīju padomu par rītdienu (un - man patiešām bija jāpieņem lēmums!) un humora pēc aizsūtīju foto no šodienas, viņš man atbildēja tik jauki:

Kolosāli, ka var tik tuvu mājām tā izbaudīt vasaru!!!
Es gan nesauļojos, nepeldos   tikai pastaigājos :)