Par apģērbu runājot:
Bija laiks, kad staigāju tikai džinsos, svārkos - nekad!, tas bija līdz tam, kad braucu ar velo, tikai un vnm.. Tad, kad aizgāja mani mazie savās dzīvēs, man vajadzēja ko spēcīgu likt pretī, ko tādu, kas neļautu man krist kkādā tur depresionā un tml.; un tad - iestājos auto kursos, tad teorija, tad - braukšana.. Vistrakākais bija, kad mans instruktors, kad braucām uz Valmieru mācīties, kur bija arī jākārto eksāmens, uzlika pa skaļo Radio 2, tos trakos šlāgerus, vienu pēc otra.. , kas man tā riebās.. Tolaik jutos atkarīga no viņa, ar šī brīža domāšanu gan pateiktu kko.. lai neizvaro manas smadzenes un spēju koncentrēties..
Nu jā, kad iemācījos braukt ar auto, vairs neuzvilku džinsus nekad.. Vnm tikai svārciņos.. Kāpēc? Pati nemāku to sev izskaidrot..

Galvaspilsētā sieviešu trūkums???

Rihard, kas Tev liedz ēst?? Teici, ka apbalstu saņem. Nu tad nopērc ēdamo!!
Citādi lasot Tavas žēlabas, jūtos nedaudz vainīga, ka man vienmēr ir ko likt uz zoba.

Lai ko darītu, darot to vienatnē nekas vairs, lai ko es darītu nesagādā to prieku, kuru varētu iegūt darot to kopā ar kādu..

Sēnes otrajā plānā, bet pastaiga pa mežu ir to vērta - klusums, miers, tikai koku šalkoņa, nu tā kā nebraucu uz mežu, bet tā- garām braucot - tad braucošo auto skaņas arī bija.

Kāda Tu malacīte, Dagij! - sasēņoji.. Es, braucot no darba, ap 17iem, tik dziļi žāvājos, tik nežēlīgi ciešu no savas mazgulēšanas.. Stundas 3-4 , tas jau man rekords!   Man prieks, patiess prieks!, par visiem, kuri dzīvo pilnasinīgi, un - nav jau no svara ar sēnēm, vai ko citu, bet nežēlojas, bet atzīmē šos mazos, jaukos prieciņus!

Es no sēnēm neko nejēdzu. Gaidu video, kur varēs paskatīties kā tas gatavo, savādāk es tik vienreiz sacepu gailenes, bet pārsvarā kaut kādas sēnes kopā ar džekiem cepām uz iesmiem kā gaļu.. laikam tās bija mahovices, kuras pēc tam ēdām kā šašliku.
Un es ātri piekūstu. Nu jau 6. dienu neko neesmu ēdis.
Tagad rīsus izvārīju.

      Neiespringstot, no darba braucot.. ielasīju.. nebija man zābaku, ne lakatiņa..
Koki tā sagāzušies vētrā, ka ar 30 min pietika, mugura jau slapja.
Gan zupai pietiks, gan liekās nodevu un naudiņu dabūju. (Rihard, brauc uz mežu, lasi gailenes, būs Tev naudiņa.)
    Kāds prieks, ka kāds uztraucas.   Bet esmu sveika un vesela (bez ērces) mājās.
     Par apģērbu runājot - man nepatīk ne meitenes, ne puiši pilsētā (vai pasākumā!!!) sporta biksēs. Tad jau gan labāk džinsos, vai cita auduma biksēs, meičām legingi ir Ok, bet ar blūzīti pāri dibena vietai. Vismaz vienreiz man Rihardam pilnībā jāpiekrīt un tas ir par kleitām. Ne visa piegriezuma un garuma kleitas piestāv.

Vai tik te kāda nebūs apmaldījusies mežā?

Jūtu, ka šovakar daudziem būs sēņu mērcīte un karbonāde vakariņās, tikai ne man. It kā jau varētu tirgū nopirkt, bet nezinu vai manas slimās aknas priecāsies par alko sēņu mērcē, turklāt es pat vairs neatceros kurām sēnēm vajadzēja ņemt nost to ādiņu no galvas, bet -, kurām ne

Varu iedomāties to skatu.... staigā pa mežu un iesmej.... tik bikses galus noslēp zābakos, ka kāda ērcīte nepiesūcas.... lakatiņu arī labāk ap galvu uzvilkt, bet, - ja aptrūksies vietas grozā varēs lakatiņā sēnes lasīt..

nē, ja par biksēm..... patīk, ja sieviete sporta biksēs..... džinses vairs manās acīs zaudējušas savu vērtību... tad jau labāk legingi, jo pat svārki, kleitas arī ne visām piestāv, jo var jau pozicionēt sevi kā karalieni, bet no malas bieži izskatās nožēlojami un pat provocējoši, bezgaumīgi, jo var jau savos 50 ģērbties kā pusaudze, jo tā laikam jūtas iekšēji, bet nu reizēm tas izskatās komiski, redzot tantuku miņukos ar lillā krāsas matiem, ar topiņu mugurā... tur pat mazbērniem drošvien paliek kauns.

sasmējos..
uz mežu.. sēnēs.. bet tomēr.. bez biksēm.. pamīcīt, paspaidīt... sabučot..

tiešām, man šodien darbs beidzās.. jāaizskrien uz mežu.. ar biksēm.. viena..

Ienācu vēl te, pirms taisos pie miera; rīt darbavietā, kura nav mana pilsētiņā, man jābūt jau pirms pus 8-iem.. Modinātājs - 5os.

Šķiet - ienācu velti, viss, ko izlasīju, Tevis teiktais, Rihard:
"nav, kas samīļo, paspaida mīkstumus, vai ne..." - tak domā, kā vēlies, Rihardiņ! Ja tik ļoti vēlētos tās paspaidīšanas, tad, tici vai nē!, būtu jāpieraksta rindas kārtībā; tik nelaime tā, ka ir šausmīgi maz to cilvēku, kuru tuvuma vēlos es. Punkts.

Ir taču patīkami, kad ir kas sasilda, samīļo, pamasē, apskauj, sabučo ?

Ieelpot, izelpot labi, bet laikam nav, kas samīļo, paspaida mīkstumus, vai ne...

Rihardiņ! (atvaino, ja aizskāru Tevi ar šo uzrunu: man visus cilvēkus, kuri kkādā veidā (pat visjocīgākajā) tuvi, organiski prasās uzrunāt mīļvārdiņos.. Rihardiņ! Nu neiešu mežā ar Tevi! Pajokojām un - punkts. Sapratu jau laiciņu atpakaļ, kad ienācu te biežāk, ka - jā, Tev ir grūti, patiešām ir! Bet! - nevar palīdzēt cilvēkam, kurš pats to nevēlas. Tā tas ir..
Gana ilgi dzīvoju tādās attiecībās, līdz beidzot atsāku ieelpot un izelpot pati, ne tverot to, ko dara otrs.. Ok, viss šovakar:)))
Lai rimts Tev vakars!

Esmu redzējis pat vecus tantukus stāvam uz galvas indiešu mūzikas pavadījumā..... tā laikam saucas joga..

.. aha.. labi.. man tik jāiemācās uz tās galvas stavēt.. bez biksēm - pēc tam , jo!! - tas tikai starp mums, šajās amigosa slēptajās blogu slejās.. čušš!!

Gan jau viss būtu labi, ja domāsim labas domas.... sliktāk, ja mājā paliks slikti.... mani pat neviens nemeklēs.