Rihards B. 13 октября 21:31Ja kas vari rakstīt man privāti?
Rihards B. 13 октября 21:12Ļoti labi saprotu Tevi. Dēļ tādiem cilvēkiem man tagad problēmas iziet ārā, jo šķiet, ka viņi to vien gaida... Re ku tikko noskatījos.... no kā man bail visvairāk.
ПРИШЛОСЬ ВЗЛОМАТЬ ДВЕРЬ. Такого кошмара мы не видели никогда.
ВАСЯ НА СЕНЕ
ВАСЯ НА СЕНЕ
3,38 млн подписчиков
Стать спонсором
1
2
3
4
5
6
7
8
9
0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
1
2
3
4
5
6
7
8
9
0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
тыс.
Ingrida X. 13 октября 20:10Laiks, protams, dziedē. Daudz ko. Bet - ir notikumi mūsu dzīvēs, ne mūsu pašu inscinēti, kas izmaina mūsu dzīves par 200. Jā, esmu piedevusi, protams, daudz ko. Bet - neesmu aizmirsusi neko. Varu sarunāties ar šiem cilvēkiem, varu pat uzsmaidīt, bet, tai pat laikā - vnm atcerēšos, ka jārediģē viss, ko saku vai ko labāk nepateikt..
Ingrida X. 13 октября 20:05Tas ir kā jautājums. Atbildi nezinu. Vai gluži viss dara stiprāku..
Bet - tu reiz dalījies ar filmu, kuru noskatījos pārtinot, labi saprotot, cik tā dziļa, bet - par daudz smaga man - un pārāk daudz asiņainu skatu.
Dalos ar filmu, kuru noskatījos jau divreiz, kaut nebiju tā domājusi. 1.reizi kkur ~pirms pusgada, otrreiz pirms dienām trim (atskārtu, ka esmu jau redzējusi, ne ar pirmajiem kadriem.. bet - jā, lai arī sāku atcerēties daudz ko, saintriģēja, vienalga.. un noskatījos atkal..