Uii, dienā gan man aizkari vaļā, cik vien vaļā iespējams!! Lai gaismiņa ienāk iekšā.. Bet naktīs, kā tgd, pieveru tik bišķiņ, kaut ārā tumšs, bet.. tomēr..un naktslampiņa man deg vienmēr..
    Labiņi - parunājos pati ar sevi, vsjo!!

    Dagij! (vakar 22:45) Tu jautāji tātad par sukulentiem.. Es pati meklēju atbildes, kā ar tiem jāapietas
"Tā kā sukulenti spēj paciest dažādus klimatiskos apstākļus, arī gaismas daudzums tiem nesmādēs, un reta aprūpe augam nekaitēs, taču ar laistīšanu vien var visu sabojāt. Sukulenti, pateicoties uzkrātajām rezervēm, bez ūdens var izdzīvot salīdzinoši ilgi, taču, kad tās beigušās, bez ūdens neizdzīvot, tāpēc šajos brīžos sukulentu saimnieki nereti grēko, aplaistot par daudz, it kā nodrošinot tos ar ūdeni labam laikam uz priekšu."
    Esmu daudzkārt puķēm podiņos kaitējusi, tās pārlaistot.. Tāpēc tgd jo īpaši cenšos to nedarīt..

   Vai ticu tam? Laikam ne īsti.. Bet kkas, reizēm mazizprotams, tomēr mēdz notikt.. Jā, esmu sajutusi, kā viena saskatīšanās var radīt to sajūtu.. pat nezinu, kā pateikt.. to sajūtu, ka zinu šo cilvēku.. un te atkal nav stāsts par gadiem vai ko tml.  ..

    Bieži apšaubu sevi, nesaprotu, kā var būt tā, kā ir.. Un tgd mana mazā iedeva man grāmatiņu, kuru sāku lasīt jau tur, esot pie viņas, tajās ļoti gaišajās sienās..

.. varu aizmigt no vakara, ja ļaujos tam.. Bet it bieži, kā tas arī šobrīd, pēc stundām trim.. četrām ar miedziņu viss Rīt brīvs, tad - patīšu bišķiņ atpakaļ TV un paskatīšos šovu "Vecpuisis", ne jau baigi man patīk vai kā (visas tās sieviešu samākslotās spiegšanas un tml.), bet vismaz kkas drusku no realitātes.. Vrb ko palasīšu.. Ja nākamā diena brīva, tad varu drusku pajāņot, gadās pat - izdodas iemigt vēl..

Tad jau pusplika pustumsā..   baidies, ka kāds var redzēt?
Jābrauc Ingrīdiņai puķi aplaistīt, savādāk kaut kā garlaicīgi paliek..
Vakari jau paliek aizvien tumšāki, ezīši arī vairs neskraida pa pagalmu, - laikam jau čučēt aizgājuši līdz pavasarim..
Un ko man darīt?
Ne man kotletes, ne puķes, tik viens kaktuss, kuram tāpat zeme jau pārklājusies ar pelējumu... laikam pa daudz šo laistu

njā, man gan patīk pustumsa mājās.. aizkari vienmēr pa pusei ciet  

es par šo jautāju

bet nu Tu jau atbildēji :)

... pasaulīt baltā!! nu jau es mīļā????!!!!...
Rihardiņ, ieej aukstā dušā, labi??! Tu uzdzini man trakākos smieklus, atvaino!, bet Tavi teksti.. pārpārēm jauki-jaukiņi-jaukjaukiņi....
   Labiņi, esmu labs cilvēks, goda v.! uhhhh.... Atslābsti, ok? .. Lai labs vakars Tev!
   Un - jā! - bija prieks, ka ir iespēja parunāties, kaut šādi. Paldies Tev par to!

kāpēc uzreiz ar taxi...? var taču arī ar sabiedrisko, būs lētāk. Jēra gaļu varu nopirkt pie sevis Centrāltirgū... Varam jau arī uzreiz likties gultā bez bēdu stāstiem... Ko saki, mīļā?

sasmējināji mani, jauki, paldies!!
Tatad - man vispirms tā jēragaļa (kur tādu dabūt?, goda v.!, nezinu..) jāsagādā, tad - ieradīsies Rihardiņš ar Taxī, par kuru būs jāsamaksā man.. un tad.. TAD.. bezgala skaists kopāpabūšanas vakars.. kurā Ingrīdiņš, asaras lejot , klausīsies Tavos bēdustāstos...
Romantjika, sploshnjaja... романтика неоспорима..

Ja jas pats varu sacept kotletes tik būtu no kā..

Nu kurš tad nakts melnumā cepj kotletes... ir taču daudz patīkamākas lietas ar ko mēs varētu nodarboties

.. nu nenāktu gan, Rihardiņ!, neesmu no murrātaju sugas, tas pirmkārt.. Otrk. - tad jau man jāsacep kotletes un vēl viskautkas, bet.. teikšu, kā ir - neesmu es kulināre, ne tuvu!, diemžēl..

a es jau gultiņā.. nāktu man blakus, pamurrātu austiņā..

   Vasilij.
   Apspried Kenediju vai Puķinu, cik vien vēlies! Es? - neeju pie Tevis (tak slēdzene priekšā!), esi jauks - nenāc pie manis

Dagija DA vakar 19:02 -
tā, kas foto, kur tā vāzīte ar smuki rozā neļķītēm, ir mana darbagalda labā puse, kreisajā, kurā nav vāzītes, n-tās lapiņas, kurās šis tas.. viskautkas.. ko atcerēties un tml.. Neesmu nekāda kārtības guru.. tas viss pie lietas.. darba nekārtība, vismaz to tā saprotu es, ir gluži kas cits, kas .. nu teiksim - cūcība.. nu tā kkā..

Rihards Berzins 19:10 -
Kur tieši man vajadzētu to puķi iespraust? Tev? Kādā jēgā?

    Bez tam - nekad neaizveru aizkarus pilnībā, nekad!! Tikai drusciņ.. Man patīk nenoslēgties, jā, guļu arī pie lampiņas.. Vnm bijusi.. laikam jau jāsaka - fobija.. pret slēgtām telpām..
    Skolas laikā vnm sēdēju tajā sola rindā, kura pie loga.. Augstskolā tāpat.. Un tad, kad kārtojot kādu eksāmenu, nevarēju tikt pie loga, tad.. jā, tad tas bija ļoti grūti man!!..

   Kurai puķītei, Dagij (vakar 19:12)?
   Man tumsā nav neviena - tā, kas grāmatplauktā, ir blakus logam, kuram aizkarus pieveru vakarpusē; tā, uz rakstāmgalda, bija pie galda lampas, kad fočīju (un - man patika, cik jauki tā izgaismojas!), dienā arī - gaismas apstrāvota..
   Nu tā kkā..