Brīdī, kad šķiet pasaule" sajukusi prātā" ar nemieriem, kariem un provokācijām, tā vien prasās uzvērt košas pīlādžogu krelles, piebērt pilnu kabatu ar kastaņiem...un paburties
Cik gan svarīgi ir saglabāt sevī to iekšējo mieru, nosargāt sevi un "savākt" visu negatīvo enerģiju .Aiz dzeloņainā un šķietami nepieejamā apvalka ,saglabāsim savu silti brūno kodolu pat nelabvēlīgos apstākļos.
Ключевые слова: pieburt sirdsmieru1, veselību un aizsardzību0
Rihards B. 30 октября 18:24Man arī pie dabas dzīvojot laukos bija iedvesma tādus romānus rakstīt.. neviena filma nestāvēja blakus.
Melleņu J. 30 октября 14:54Rīmes izcilas un bagātīgas
Melleņu J. 30 октября 14:53
Te staigājot pa pļavām un kurmju alām esmu šo to no zemes izcēlusi un ievākusi Veselību tiem, kam tā nedaudz vai tā vairāk jāuzfrišina Un marš gultā!
Rihards B. 30 октября 14:33Dagijai būs izdevušās brīvdienas?
Rihards B. 30 октября 11:40Un man ko novēlēsi, Dagija?
Dagija D. 30 октября 11:38Ansītim - buča par jaukajām rīmēm..
Lai Veselība uzlabojas un turas laba!!!
Rihards B. 30 октября 00:44a kur dzejolītis man??
Ansītis S. 29 октября 23:16Sveikas Sveikas Meitenītes
Raganiņas Zilmutītes
Manc bij bišķīt pazudis
Nelabais bij parāvis
Gribulis bij ciemojies
Un ar mani mielojies
Neržu centās apzeltīt
Manim muti aiztaisīt
Bet es jau neesu tik traks
Kaut ar rokrakstiņš ir švaks
Meičas vienas neatstāšu
Ienākšu un papaijāšu
Panerrošu pažēlošu
Puķīti ar kādreiz došu
Dusmoties uz sevīm ļaušu
Naf jāmeklē lai citu– “aušu “
Kas penterīšus Jūsu lasīs
Un gulēt ejot ausi kasīs
Ja kādreiz dāvāsiet ar buču
Es laimīgs būšu ejot čucu
Par Jumsiem domāšu es traki
Bez “navigatoriņem” tāču
Dzīves ceļu braukāt ira
Nedaudz skumīgi un švaki
Dagija D. 29 октября 09:19Sveiks, Ansīt..
šis dzejolītis ir vienkārši superīgs!!!
Lai visiem, kuri prot vai arī mācās iet, laba pastaiga pa mūs zemes pakalniņiem un zemākā vietām, gam pa labi, gan pa kreisi un dažviet taisni :)
,
no interneta resursiem
Melleņu J. 29 октября 08:01
Palīgrīks tiem..neprot kas iet
Ansītis S. 28 октября 23:55Pa celmiem un pa kurmju alām.....
Pa kalniem, lejām, pasaul's malām
Ir dvēselei mazai, ceļot, ļauts....
Kaut ceļš Viņas līkumains
Nedienām smagām ir skauts
Katram ceļam ir sākums,ir beigas
Ja reiz sāki iet –ej....kaut ir grūti
Ceļu taisnu un līdzenu pamet
Lai tas paliekās tiem,neprot kas,iet...
Rihards B. 28 октября 22:02Tu esi neinteresanta kā personība, zināji?
Dagija D. 28 октября 20:28nemaz netaisos, Rihard!
Rihards B. 28 октября 20:23Domā, noticēju?
Rihards B. 28 октября 20:22Dagija vēlas kļūt par manu Kundzi? Mmm, cik mīļi
Dagija D. 28 октября 20:16Makšķere šeit jālasa pārnestā nozīmē!
Tas ir domāts veids, kā nopelnīt naudu/iztiku.
Jā, iedot Tev naudiņu varētu. Man nebūtu žēl. bet - Tu tak to notrieksi viens un divi, un atkal raudāsi, ka nekā nav.
Ja neesi spējīgs strādāt, tad ir institūcijas, pie kurām var vērsties, vai meklē Bagāto kundzi, kur Tevi uzturēs, bet Tu pildīsi viņas kaprīzes.
Rihards B. 28 октября 18:02I teikt nav, ko?
Esmu gatavs kalpot.
Jebkuras kaprīzes.
Ir neliela pieredze pie vienas kundzes.
Rihards B. 28 октября 17:55Makšķeri rokās neesmu turējis, ja nu vienu reizi, kad sākumskolā mācījos, kad klases biedrs iedeva iemest, bet kā atvēzējos, tā šim gar ausi un aizķēru savu kapuci
Melleņu J. 28 октября 17:49Varu iedot makšķeri...un tikai. Cik gudri to izmantosi, tas atkarīgs tikai no tevis paša. Nevajag iedomāties , ka visa pasaule tev būtu ko parādā un esi pelnījis sagaidīt to Laimes lāci tieši pie savām namdurvīm . Ja nepaņemsi to sniega lāpstu vai makšķeri un nepapūlēsies, tad nebūs...un viss. Iežēlināt nesanāks!!
Rihards B. 28 октября 17:28kas man nesanāk? visi tik gudri muldēt māk, bet reāli palīdzēt negrib, nevar.