Ne visi, bet daži atstāj savu bēru aprakstu, tādu kā instrukciju palicējiem. Jautājums ir - cik burtiski vai radoši realizēt šīš vēlmes.
Forši jau tas ir, bet mirušo tas tāpat nekādā ziņā neietekmē, tāpat kā jūs pašus.
Tās būtu jarespektē, bet tiaki, ja tās ir saprātīgas. Vēlme pēc pelnu izkaisīšana pār Ziemeļpolu, iespējams, nebūtu jāņem vērā.
Nu aizgājēja vēlmes ir svētas, tur nav ko spriedelēt.
Pilnībā vajadzētu pēdejās velmes ievērot.Cik nav dzirdēds par lāstu kas paliek ja neievēro šos norādījumus.
Es piekrītu, mirušā tuvinieka vēlmes vajadzētu ņemt vērā, tikai ja tās ir saprāta normās protams.
Saprāta robežās- noteikti jāievēro...
Tuvako velmes ir obligati jaizpild.Jo,vairak tacu vini neko nelugs.Un tad bus sircabzinas parmetumi,ka nesi izdarijis ka nakas.Es piepildiju visas velmes,kuras bija izskanejusas mutiski.
es ari atstaju saviem berniem un ari mutiski teicu un izstarstiju ko un ka darit,un tas ir parteizi,jo jaunatne neko nezin,un krapnieku daudz it ipasi ni apbedisanas birojam,ari ja zini ko konkreti dzrit ie vieglak palaist cilveku vin pasaule jo zini ka visu izdariji parteizi,un pedeja velme vienmer jaizpild
Es domāju - tās ir jāizpilda, tik cik palicējiem tas ir iespējams.
Tas butu lielakais parkapums!
Tikai reāli iespējamas vēlmes.
saprāta robežās jau var arī realizēt.Bet vispār tas katra palicēja ziņā.
Ja neņemsi vērā,ilgi atcerēsies,ka neizpildiji.
Nav īpašas pieredzes, bet veci aizgājēji parasti atstāj "instrukcijas", kur glabāt, kam blakus, ko uzvilkt, ar ko apklāt zārku, mantojuma jautājumi,tas taču tiek izdarīts. Man mamma kādreiz sava brāļa bērēs pateica, es nomiršu, lai nebūtu to tālo radu, kurus pāri 30 gadiem neredzējusi, ar saviem bērniem, mazbērniem, nelikušies ne zinis. Pienāca laiks, tā ir izdarījām. Bet citādi,ja vecuma marasmā izdarītas utopiskas vēlmes, tas tomēr nav jāņem par pilnu.
(Osi, kas par lāstu???? Beidz murgot.)
pilnā apjomā. un nav pat publiski apspriežams.
Ja no spokiem baidieties - tad lielā mērā ...
Ja tas ir pie notāra apstiprināts rīkojums, un tam ir paredzēti līdzekļi, tad nekādu jautājumu. Ja rīkojumi ir mutiski vai rakstiski tikai, tad tas ir ētikas jautājums.
Viss atkarīgs no tuviniekiem, cik lielā mērā pildīs viņa gribu!
Mans tēvs piemēram vēlas, lai viņa bēres būtu kā tusiņš,,,,nu laba vietēja grupa...dejas...nu viss kā ballītē....
Tad nu nezinu...vai tas bija joks vai tā ir patiesā vēlme,,,
Ja tā arī viņš vēlas, tad es to piepildītu, lai arī ko kāds padomātu!
Pilna mera ,neaizmirstot aizgajea milmantas un lietas ,jo ja ir teikts -jabut.Par ritualu-tusinu jautro nu gan nesapratis tuvinieki un reali ar tas nav .