Uz kurieni Tu gribētu doties ekskursijā, uz nākotni vai pagātni, tikai kā ekskursants.
Ключевые слова: mīlestība34034, Dzīve38617, attiecības38711
Nākotne - mums visiem viena, neizbēgama , gan jau tur nonākšu.
Pagātnē - viss zināms un nekas nav maināms, liktenis.
Tagadnē - dzīvojam ar pilnu krūti, it kā šis mirklis pēdējais.
Ja kā ekskursants,tad labāk palieku tagadnē,pagātne lai paliek kur aizgājusi.Nākotni veidošu pati,kā sanāks.
Pagātne bija, nākotnē būs , kas var būt skaistāks , jaunāks , interesantāks ielūkoties un paceļot pa tagadnes takām, kurās ir tik daudz nezināma , neatklāta......
Gribu aizbraukt uz Ventspili ja sanāks.Par pagātni un nākotni nedomāju,jo kas bijis tas bijis un kas būs tas būs,tagadnē dzīvoju un redzu kāda ta ir.
Mani vairāk vilina pagātne , tas kā viss ir radies un laikmetos mainijies .Labāk vienu reizi redzēt , nekā entās reizes lasīt un lasām jau to , ko mums kāds pasniedz .
Paliksim te patas-tagadne!
Es paliktu tepat,nu baigi neintresanti,zūd visa odziņa tam pasākumam par dzīvi dēvētam,kā tāda datorspēle...
Pagātē ar šodienas sasniegumiem mani neviens nesaprastu,uztvertu kā raganu un sadedzinātu uz sārta.Nākotnē es justos kā apmaldijusies un galīga nejēga,vai arī būtu iestājies jauns leduslaikmets.Tajā nudien nav ko meklēt.Tā ka jātiek vien galā ar tagadni.
Dažos mirkļos savā pagātnē,lai varētu ko izvērtēt pareizāk.Bet tad nebūtu tagatnes.Nākotne pienāks pati.
Будущее — в настоящем, но будущее — и в прошлом. Это мы создаем его. Если оно плохо, в этом наша вина.
Uz pagātni.Gribētos izzināt patieso vēsturi.
Nākotnē-...noslēpums lai paliek nākotnei....
Pagātnē-...tad man visā sevī jākļūst tādai, kāda reiz biju kādā notikumā...senāk.
Uz pagatni.Daudz milu cilveku,kurus es laprat atkal redzetu.Zel,tadas iespejas nav.
Dilēma,abas virziena puses vienlīdz labas!
Pagātne ir stipri neskaidra un kas tad īsti notika,kaut vai 1000 gadus atpakaļ?
Nākotnē arī palūrēt noderētu,kaut vai lai pamēģinātu tālāk lielas kļūdas nedarīt!
Domāju šeit varētu spriest bezgalīgi......ko izvēlēties!
Vēlos reāli apceļot tās vietas, kuras parādijās meditācijas laikā- tāda sajūta, ka es tur tik tiešām biju.
Zelta fresku redzēju, trīs lielas piramīdas, pasaules lielāko klosteri, Templi, kuru asargā 12 divpadsmitgadīgi melnāadaini zēni, braukt pa Nīlas upi, ""Tri bogatjirja"-trīs Muramieši , baltā, brūnā un melnā zirgā.