Īpaši, ja maza gadu starpība.... Un skumji, ja tas nav tikai vienā dzīves posmā, bet visu dzīvi.
DZĪVE IE CĪŅA UN JA NAV AR KO DZĪVĒ CĪNITIES ,
TAD TĀDS JĀMEKLĒ UN VISSVIEGLĀK ATRAST STARP SAVĒJIEM!
VARBŪT TAS NAV APZINĀTI , BET TĀ TAS IR !
Īstais brīdis pienāk- kad jau pieaugušo gados jāsāk dalīt kāda manta (zeme, māja...).
Ja , mēs divas māsas dzīvotu vienā ciemā, tad ietu spalvas pa gaisu. Bet tā kā atrodamies patālu- citā rajonā , citā novadā, tad ieturam draudzīgas attiecības.
Mana vecākā māsa ir šausminoša kroplība un kļūda manā dzīvē, viņa sabojāja manu psihi 2,4 un 6 gadu vecumā padarot mani visproduktīvākajā vecumā [tieši šobrīd] par psihiski nestabilu, lai gan tas ko es viņai izdarīju 17.gs kā tēvs būdams, manuprāt, ir vēl fuvelis.... Tāpēc šīs karmas astrāde ir viena no vislielākajām kļūdām, ko es nepiedošu arī tiem skolotājiem/sargeņģeļiem. kas mani pierunāja piedzimt par brāli viņai šajā dzīvē...
Reti!
man gan ar masam gan ar brali esot idealas attiecibas
Ienaidnieki, nu nezinu, nezinu. Var kaut kādas viedokļu atšķirības, pretenzijas būt... Šķiet ka nojaušu. Mantojuma problēmas?
Pliks šai pasaulē ieradies, nu tad proties:)
Situācijas ir dažādas, citi kašķējas, bet cits gatavs ziedot savu dzīvību par savu tuvāko.
Tad,kad bralim bija 15,man bija 7 :D
Ka tad patiesiba tika likvidets Latvija,pienemamais,spiegu tikls....