Tādēļ ka dzīvē viss atkarīgs no sajūtām,izjūtām un citām jūtām

Sajūtas ir tā saucamā objektīvā realitāte, un vai kaut kas eksistē arī ārpus tām,mēs diemžēl pārliecināties neviens nevaram,jo visa"parliecināšanās"tāpat var notikt tikai ar šo pašu sajūtu strapniecību.

Sajūtas, emocijas un gudrība ir cilvēku enerģētiskā daļa (dvēsele un gars).   Miesa ir tikai instruments kuru vada dvēsele (enerģētiskās daļas). Pareizāk ir uztvert, ka ES ir dvēsele. Un no šejienes izriet, ka Tu dzīvo pareizi, ja dvēsele izrīko miesu.  Ar to cilvēki atšķiras no dzīvniekiem.

Oža , redze , tauste , garša , dzirde  - dod informāciju mūsu smadzenēm par to , kas mums apkārt motiek un šo informāciju izmantojot mēs vairāk vai mazāk mērķtiecīgi kustamies un darbojamies kā dzīvām būtnēm pienākas . Ja to mums atņemtu , mēs kļūtu par kaut ko augiem līdzīgu un nespētu patstāvīgi eksistēt .

ja mē sajūtam - priecājamies, ciešam, raudam, smejamies - tad mēs dzīvojam. Ja sajūtas pazustu, tad vairs nebūtu vērts, ne dzīvot, ne eksistēt. Sajūtas mūs vada, koriģēkatru mūsu soli.

Domāju, ka sajūtas ir cilvēka garīgās attīstības spogulis. Dažādu cilvēku sajūtas attiecībā uz kādu objektu vai notikumu ir ļoti dažādas.
Piemēram, ja vairākus cilvēkus aizvestu uz kādu kalnu dabas parkā "Daugavas loki", no kura paveras skaista dabas ainava, tad kādam tā izraisīs lepnuma sajūtu, ka dzīvo Latvijā, kur ir saglabātas dabas bagātības, citam radīsies iedvesma radīt mākslas darbu, vēl kādam būs sajūta, ka šeit ir lielas iespējas komercdarbībai (uzcelt varenu HES).

Ka Tad Tu izzinatu pasauli, bez sajutam?