Nu kā var tādas muļķības runāt? Fotogrāfijai ar dvēseli nav nekāds sakars! Tāpat arī acis nekādā gadijumā nav dvēseles atspulgs, bet gan prā-ti-ņa! Un ne vienmēr dvēselei ir kontaksts ar cilvēcisko personību, ne vienmēr viņa to kontrolē un vada , u ne vienmēr cilvēciskā personība pauž dvēseles raksturīpāsības, bet dažkārt pat pretēji.

Un turklāt bieži bērnam nemaz nav dvēseles, jo tā izklaidējas citur,satiekas ar draugiem utt.,  jo kālab viņai tur jāsēž iekšā,ja tur nav nekāda progresa? Kad būs laiks, tad viņa ielīdīs bērnā atpakāļ.

Dvēseles atspulgs,ja seja uzņemta modelim nezinot. Ja sāk pozēt,tas jau ir mākslīgi veidots noskaņojums.

gantas gan tas!!!

Jā, var tā teikt, jo saskatīt un nobildēt, izveidojot skaistu, apburoši pievilcīgu fotogrāfiju, ir jāpieliek sirdi un dvēseli, tad var gūt panākumu.

Iemūžināta tā laika emocija.