Ir kādi ticējumi šajā jautājumā?
Atmetot māņticību paliks tīri praktiski novērojumi- bēres ir liels emocionāls sasprindzinājums, bēdas un asaras, kas topošajai māmiņai nav labi. Tādēļ- ja ir iespējams- vajadzētu jau izvairīties no tā pasākuma. Bet - dzīvē visādi sanāk- un , ja ir jāiet, jo tas ir tuvs cilvēks , vai pašai loti gribas atvadīties no aizgājēja- tad - ir jāiet.. Var pakonsultēties ar ārstu- kādus nomierinošus līdzekļus drīkst lietot- lai nav dikti liels raudājiens, vai histērija. Būtu labi, ja visu laiku blakus būtu kāds, kurš varētu palīdzet, ja nu ģībiens uznāk, vai galīgi švaki ap dūšu paliek.
Ko tur filozofēt, ja jau kāds jāapglabā,tad nav variantu Kirilena
Viss atkariigs no konkreetaas gruutnieces un konkreetaa aizgaajeeja.
Ja uz sho pasaakumu jaaiet tikai deelj atziimeehsanaas, nevis deelj ceelaakaam sajuutaam, tad noteikti iet nevajag!
Kapec gan nevaretu iet uz berem? Nu neej kaplicaa,, ja negribi! Un ziniet, drikst ari matus griezt un tos krasot, nagus ari var griezt. Var ari dejot, lekt, skriet, peldet, un ari ar sexu var nodarboties....u.t.t. Jooo grutnieciba NAV SLIMIBA!!!!! Ta ir mana pieredze, ....ir 3 nu jau pieaugusas meitas, kuras pasas nu jau ir mammas.