man kolēģei gads līdz pensijai,abi ar vīru grasās doties uz Angliju darbā.vai ir kādam pieredze?Padalietis.
viņiem ir profesija un sarunāta darbavieta-izlēma paršādu soli,kad konstatēja ka pensija būs ap 200 latu
Ключевые слова: darbs5610
Lai dotos ārzemju peļņās, ir laicīgi jāsagatavo pamatne, lai tur varētu apmesties. Laicīgi jāsameklē darba vieta un tikai tad var doties peļņā. Ja braukt uz labu laimi,
tad 99%, ka būs jāguļ uz ielas un jālūdz ļaužu žēlastību. Esmu daudz ceļojis, pa
ārvalstīm un redzēju, kā mokās izbraucēji no Latvijas, Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Polijas un citām Eiropas, Āfrikas un pat no Amērikas kontinentu valstīm.
Anglija, Īrija, Dānija, Vācija, Beļģija, Holande pārpildīti ar tādiem laimes meklētājiem.
Jajau gados jauni indivīdi klaiņo bez darba, zagdami visu, ko var nozagt, tad vecāka gadu gājuma ļaudīm tur navko darīt...
ja jau ir sarunata darba vieta tad jau nav probleemu....ja ir kada iekrata naudinja lai iemaksatu depozitu dzivoklja irei..un ja ir valoda..kaut nedaudz..tad noteikti viss izdosies
Nu jāstradā būs - parsvarā fizisks darbs, nez vai balto apaklīšu darbu atradīs,ja veselība vēl tur - tad uz priekšu! Lai salabo zobus un iziet veselības pārbaudi šeit.....varbūt nemaz nevar braukt? Mani radi Anglijā jau 10 gadi tur strādā, patreiz ir jau pensijas vecumā, saka, ka ir pagrūti- nākamo vasaru brauks mājā.
skumīgs jautājums. amba - tā sauc usūrijas tīģeri, kas vinnējis mednieku.
Labāk te pat paliec,redz ko tauta te raksta.
Visur ir labi (labāk?), kur mūsu nav. Ja Anglijā konkrētā profesijā profesionāļu nav, tad tas izklausās mazliet, neteiksim smieklīgi, bet aizdomīgi gan. Manējie puse no dzimtas jau visi sen tur - Anglijā, Norvēģijā, Portugālē...Iedzīvojušies, dzīvo labi, pārticīgi, daudz ceļo..., bet grib atpakaļ kaut kad - UZ MĀJĀM! Nekur nav maizes bez garozas.
Kādreiz sen savai mātei jautāju, kāpēc viņa "neaizlaidās" pirms kara, kad visi izmantoja iespēju emigrēt kur nu kurais. Par viņas atbildi toreiz vēl tagad galvu lauzu: "Labāk savā zemē uz ceļiem, ar cerībām kādreiz piecelties, nekā svešā zemē stāvus, bet bez saknēm..."
par mūsu pensionēšanās vecumu un darba slodzi, var teikt, tik ilgi nedzīvo:(
Pamātā jāzina divas valodas -- angļu un poļu -- viss atkarigs kur nokļūsti eiropā. Ar poļu ceļot ir vieglāk, jo tie ir visur un ka kaut kur tikt var vieglāk kontētisrs 10 un ej uz vinu trāpi.. kad angleni zina labi ja kat -- mani tas ne vienu vien reizi ir paglābis n.o situācijas. Darbs pamatā ir fiziskais, bet visās vietās nav vienādi... Ja iet caur aģentūrām kātas notiek pārsvarā, tad saņem diezgan maz...TEIKŠU LŪK KO VIŅIEM
1. kontaktējoties nekad nevienam neuzticaties -- vislielākie maitas ārzemas ir tie paši letiņu un tad poļi.
2. ja strādājot kāds iesaka kaut ko nedarīt, jo tas nav būtiski -- neiekrīti jo iespējams viņš vēlas tevi noēst jo baidas par savu vietu....
3. turat naudu rezervē ja iespējams vismaz 1000. un nekad nelielaties ka jums tāda ir
4. Kontrolējiet ko ko runājat -- nekad nevienu necentieties ne slavēt ne nopelt.
cENTIETIES ASIMILĒTIES STARP VIETĒJIEM.... saņemsiet lielāku palīdzību.
IZklausās baigais pesimisms....NĒ! .. IZDZĪVOŠANAS ĀBECES PAMATI....