Vai spējat sajust to robežu, kas šķir smalkjūtību no lišķības un glaimiem?
28 октября 2012 20:25
Hanibālam bija viena acs. Viņš izsmēja mākslinieku, kurš to bija uzgleznojis ar abām acīm, un apbalvoja to, kurš to bija uzgleznojis profilā. Neviens nemīl pārāk lielu lišķību, bet izjūt patīkamu atvieglojumu, ja tiek slēpti viņa trūkumi. /Helvēcijs/
Jāā...Sajūtās. Man tik labi nesanāk. Kādreiz cenšos būt smalkjūtīga, bet iekšēji pēkšņi jūtu, ka tas ir žēlums. Bet žēlot tādā brīdī nedrīkst. Un pašai rodas pretīga divkosības sajūta, ka tā jau izlikšanās. Es to par sevi...
Ключевые слова: smalkjūtība0
Лучший ответ
mmm ... ja spētu pieņemt savus trūkumus, tie nebūtu jāslēpj .... robeža, būs tieši sajūtās .... ja, jau Hanibālam bija viena acs, tad kāpēc lai viņu gleznotu ar divām ???
Ответы (4)
Atbalstu Helvēcija uzskatu - gudri pateikts, bet robežu, jautājumā, nesaskatu, jo esmu tikai smalkjūtīgs.
...sajūtās, vnm cilvēkam ir jābūt ...smalkjūtīgam, tas būtu ...ētiski, ...citādi, ja kāds vēlas no kāda sagaidīt glaimus, tad ne vnm tie var būt īsti, jo kas ir pret...tas nekad nebūs...par..., un otrādi..., ir cilvēki, kas to negaida, bet saņem tos vislielākos, ja ne glaimus, tad vismaz apsveikumus..., un tas būtu ...pelnīti...
Viss atkarīgs notā kas kuram patīk!