Pa īsto stiprie varētu būt ari laimīgi, tie , kas izliekas stipri esam, nezin, kas ir laime.

Jā, tas ir pavisam vienkārši. Ja tas stiprums ( kā citi vērtē)- ir cilvēkam patiess, tad viņš ir saskaņā ar sevi - un harmonisks. Līdz ar to- viņu ir grūti ar kaut ko "izsist" no tās harmonijas- viņs ir laimīgs.

Piekrītu Sonjai un Armīnam .
Stiprs jūties aiz tā, ka zini sevi un saproti citus, un darī kā sidrds liek un ir ērtak, neplosies aiz tā, ka nevari ko mainīt, mazāk laika ir mokošām gaidām, ka citi kaut ko parādā vai neizdarīja tā kā gaidīji.

Stiprums nereti "nostiprinās" dzīves sitienos, tāpēc stiprie vairāk novērtē dzīves "balto" pusi un, jā, ir laimīgi

No malas skatoties- tas gan stipris cilvēks, viņu nemaz neuztrauc tas un tas, kā viņš tā var? Bet patiesībā šis cilvēks savā dzīvē izgājis ļoti, neizsakāmi grūtus brīžus, vairākkārt bijis tur starp debesīm un zemi un atgriezies. Tagad viņam ir dzīves apskaidrība nākusi, kādēļ cilvēkam tiek likti kādi šķēršļi tik daudz izciest, kāda ir dzīves jēga, kāds uzdevums viņam uz šīs zemes. Viņš ir pacēlies garīgā līmenī augstāk pār citiem un zin, ka nekāda augstprātība, ne pārlepnība, ne egoisms, nepalīdzēs cilvēkam izaugt un gūt to garīgo bagātību un laimi. Jā, šie cilvēki zin patieso laimes sajūtu.

Ne, noteikti ne vienmēr! argumentu tik daudz, ka negribas uzskaitīt. Katram, katrai savi. Kādai varbūt arī tikai fiziskais, bet domāju, retāk.

Vieglāk dot , nekā prasīt !
Garā vājam, sevīm visa kā maz, ko no tāda prasīsi.

Daļēji..jo stiprajiem parasti rodas skauģi,kuri cenšas traucēt justies laimīgiem.

Tāpēc viņi sagādā sev tādus apstākļus (stiprumu), lai justos laimīgi

nevar viens cilvēks visās jomās būt stiprs.

domaju tik pat daudz kā jebkurš, tikai stiprie cilvēki to novērtē un izjūt daudz pacilātāk, bet vājie i nepamana ka ir laimiigi pat briižam ar mazumiņu ...

Nedomāju viss! Ari stiprajiem sāp ,tikai viņi to neparāda,jo ir stipri!

laimigs tas ir jedziens stridigs

Sieva pieiet pie vīra, kurš sēž pie datora: - Palaid mani arī paspēlēt. - Dārgā, neesi bezkaunīga, ņem piemēru no manis. Vai es tev, kad tu mazgā grīdu, esmu kādreiz paprasijis lupatu?

Jā stiprie ir harmonijā ar sevi - izsist no tā saucamās harmonijas ir pagrūti,bet nekā neiespējama nav.Ir jautājums vai stiprie ir laimīgi NĒ.jo viņi nevar atļauties tīri cilvēciskās vājības,tas viņiem nav dots.

Stipri ir laimīgie, bet fiziskais spēks ne vienmēr spēj sniegt laimes izjūtu

iziesim stipra cilveka celju lai saprastu ,ka vinjs kljuva stiprs un tad spriedisim vai vinjs ir laimigs?jo parasti neatceramies vienu monentu uz stipra pleciem tiek krauts daudz vairak ka uz vaajaa.ar harmoniju seit nav nekad sakara.harmonija stipram cilvekam nozime but ar sevi,bet vienmer atrodas kads kam japalidz un ta saucas izmantosana,laimigs esi tad kad nevienam beidzot nav nekas  no tevis vajadzigs kad vari atpusties un palikt pats ar sevi.paverojiet savu uzvedibu kada no saietiem,ja jus esat arsts tad peksnji kads mekle sev atbildes uz savam kaitem,ja esat frizieris tad neliks miera kada frizura piestaves vai ka arstet matus.ja esat pavars tad intereses receptes un atputas vienkarsi nav tu esi piesiets profesijai jo esi saja zinja stipraks ka citi.bet ari stiprais ir cilveks un vinjam netik runat par savu iktdienas darbu.ir secinajums labak neietu uz so balliti.

ir taads labs teiciens KAS MUUS NENOGALINA - TAS MUUS STIPRINA taatad nelaimiigie noteikti ir speeciigaaki, veelviens iemeslskadel taa domaaju, nelaimiigiem cilveekiem mazkaspieder - taatad nav ko zaudeet...

Bagātie arī raud!!!...

Ne velna nezinu!!!!!!
Bet.......- jā, gribu sevi tai laimīgo kategorijā iestutēt..............jo- šbr esmu varējusi daudz vairāk, kā jebkad.......