Es tās izmetu no galvas,lai nebojātu sev omu.Galvenais man ir tas,kurš tās atmiņas man sagādājis.Ja cilvēks,kuram nav ne atbildības sajūtas ne arī pieklājību normas,tad vispār tām nepievēršu uzmanību.Labi audzināts cilvēks vienmēr zina,ko drīkst un ko nedrīkst.Tas,kuram tas viss ir svešš ,nav manu pārdzīvojumu cienīgs.

Vienkārši izmest no galvas...

Vispirms japiedo tam kas radija shis izjutas---pec tam japiedo pashai sev---mes nevaram mainit bijusho....!!!!

Jāaptver ka mainīt vairs neko nevar, kas bijis, bijis. Mēģini tajā visā saskatīt ko labu, viss kas notiek, notiek tikai uz labu, sāc katru jauno dienu ar gaišām domām, it kā tā būtu pirmā diena kautkam jaunam labam.

Uzraksti uz lapinas un sadedzini,varbuut paliidzees!!!vai arii ar kaadu izrunaajies...veiksmi

Viss sliktas bija vakardien, vakardiena neatgriezīsies, aizmirsti par to...

Noslēdz prātiņā to krātuvīti, bet ja kāds sliktumiņš tomēr izlien,pasūti to uz trim krievu burtiem (arī prātiņā) lai neviens no apkārtējiem to nadzirdētu, un dzīvo
mierīgi tālāk, mainot savu domu gaitu...Es, tā daru, sanāk

Nogremdē Dīķī....

Jāsadzīvo,kādreiz varbūt pat pasmiesies,nav jau velns tik melns kā to mālē!

banaali teikshu ar humoru,bet preciizi-NAAKS JAUNI SUDI-VECIE AIZMIRSIISIES!

Nu ir gan ka tās atmiņas uzpeld,bet izraudos un citreiz nedomāju par tām
dzīvoju uz priekšu ar labakām domām un cenšos nedomāt sliktām atmiņām...

Zel bet no atminam nekur neaizmuksi.

ēnās pazūd mūsu soļi domu skaļums neļauj norimt ....dzied M.Freimanis. ļauj norimt visam- vnk pieņem šīs atmiņas bez aizvainojuma, piedod sev, un viņiem. Dari, ko citu, dari labu- vairo labo pasaulē!

Nākošreiz, kad tās atmiņas atkal būs klāt, pamēģini mierīgi izanalizēt- ja, toreiz darīji kaut ko , kā uzskatīji par labāku, sanāca- nu ne visai labi... tatad- turpmāk darīsi savādāk.. Padomā par to, ka nemaz nezini, kā viss būtu talāk noticis toreiz, ja būtu rikojusies savādāk- tas jau tikai tā škiet- oj, varēja savādak un tad obligāti būtu labāk ..

Par labām ,tak nepārtaisīsi.

Es daru tā: vienkārši mēģinu noticēt, ka tas- sliktais- noticis nevis ar mani, bet citu cilvēku, jo ikviens no mums taču mainās- tātad nekad vairs nav tas, kas bija vakar, aizvakar...
Pieņem to notikušo, un ja tobrīd tiešām savādāk nevarēja, kurš gan lai atļautos ko pārmest?!

Neņem galvā!!!...

Izmest tas mistkaste.

Sliktas atmiņas- tās ir vajadzīgas, lai tagad pasmaidītu par to un nepieļautu iepriekšējās kļūdas. Atceries- tas bija, nevis ir un nav ko raudāt. Paldies Dievam, ka tagad nav- tātad esmu gudrāka kļuvusi.
Padomā un atceries, kad cilvēks nomirst, paliek tikai atmiņā viņa labie darbi, nezkāpēc sliktais aizmirstas, vai, ja tomēr atceramies, tad ar humora piedziņu.
Ir tāds teiciens:"Par mirušajiem sliktu nerunā" , tad pieņem arī :"Par aizgājušajiem arī sliktu nerunā."