Nē,tā jau nav,bet ir iemesls domāt ,kādēļ tā noticis.....

Skumji,,,atkal jālej asaras...

gadās ka ritmam traucē,bet vai tad vienas neveiksmes pēc apstāsies -nekad.

Pate sevi iedvesmoju.Man palidz.

zinu,ka neviens brīdis nav mūžīgs.Te virsotne,te bedre.Jāsadzīvo,jāpārdzīvo,t,i.-jāpārlaiž.

ir reizes,kad tiesam,del tam bedrem uz celiem,gribas mainit profesiju.

Nu tā drusciņ. Bet gadās arī ka pa nopietnam.Galvenais neņemt to galvā un turpināt iesākto.

Nē,,,,jo es to pieņemu kā mācībstundu ,un šāda situācija ir radusies no manis pašas veiktās darbības,ko esmu darījusi ne pēc Dieva prāta.

It kā jau nē.Drīzāk izdaru vajadzīgos secinājumus ,lai tas vairāk neatkārtotos!

Rūgušpienu tados brīžos iestrebju, var ar ko citu,bet tad vairs nav strādāšana.
Palīdz, pārbaudīts.Darbini sokas dubultā ar mūziku....

gadas ,,

Pârdzîvoju, un tad meklêju risinâjumus. Jûtos sakausi no stresa, bet kad viss i labots, jûtos atvieglota un ir gandarîjums. Mêginâts- nav zaudêts!

Ir bijušas dažādas situācijas,bet tas mani neizsit no sliedēm,bet gan dara vēl stiprāku.....un galvenais ir aizdomāties par to,ko dari....varbūt uz to brīdi tas nav svarīgākais,kas jāpadara

Pamatiigi izsit,,bet meeginu aizmirst ,un virziities uz iesprausto meerki  

Centies saņemties, koncentrēties uz to, kas Tev jāpaveic, la darbs tiktu veiksmīgi izdarīts.