Vai tas mūsdienās ir aktuāli? Agrāk mana mamma mūs apšuva un kaimiņienes un draudzenes arī, jo skaistas un piemērotas drēbes bija grūti nopirkt. Tagad gan arī, no veikalos dabūjamā "širpotreba" maz kas ir pērkams
Krievu laikos diezgan daudz, bet tagad ..., nav bijusi vajadzība.
Šis amats nav populārs. Jo tauta ir nabadzīga, bet bagātie brauc iepirkties ārzemēs
Esmu izmantojusi šuvējas pakalpojumus sen, sen, lai kvalitatīvi atšūtu īsāku iemīļoto krekliņu. Tagad gan pati ne tikai atšuju, bet arī pāršuju, ja vajag. Dīvainā kārtā gan parasti šuju ar rokām, ne šujmašīnu.
Uzvalks kāzām - pirmais un vienīgais pasūtījums pie drēbnieka.
tagad tikai pa retam, var jau veikalos piemeklēt kaut ko sev atbilstošu:)
Savus tērpus darinu pati.
Kā tad, tas bija padomjlaikā un ne vienreiz vien! Latvijā ražoja foršus audumus, tad bija vajadzīgs labs drēbnieks, kurš bez fiziskiem vingrinājumiem iztaisīs atlētu. Man patika!
vismaz 50% šuju pie meistares-veikalā -par īsu,par plau vai šauru,ne tā krāsa.
Man ir sava suveja pie kuras eju biezi un citus neapmekleju.
...dizains--- pašveidots- apmierinošs.
Kādreiz bija tāda lieta gan- bija tāda iespēja..Pēdējais , ko šuvu - tā bija kāzu kleita , kad otrreiz precējos. Šobrīd- nav ne isti laika, ne līdzekļu, lai varētu tā sevi palutināt.
Pēdējā laikā - mētelis. Sanāca dārgi, bet ar garantiju, ka varēšu kādu laiku valkāt, bez sliktiem pārsteigumiem.
Ceļojumam nepieciešamos karodziņus, Lai braukājot uz veloriteņa,pa Eiropu, cildinātu LATVIJU.
kadreiz jaa,bet tagad pati shuju-jo izmacijos par drebniec.. :)
Bet shuju tikai Sev :)
Vairak ir ka ko iegadajos veikala un majas ko pieshuju vai atnemu-ta lai nav ka citiem :D
domaju ,kad tagad jau var nopirkt visu,bet ta susana tads valas prieks vien palicis,man liekas ,pasut letak nestandarta figuram
Slikti jutos shutas dreebees,perku gatavas
kādreiz gāju speciāli māciities par šuvēju, lai varētu savu ģimeniiti apģērbt lēti un neparasti, ... tagad tas manus ģimenes locek'lus nesaista - visu var nopirkt, vajag tik naudu ...
Sava laika,man nebija nekadu problemu ar izveli.Mans mamucitis bija istais dizainieris.Tagad staigajot pa veikaliem paretam uzdodu sev jautajumu,ko es te daru Tapec,ja loti ir liela velesanas,es uzticos savai pazinai.Vinai tiesam ir zelta rokas.
pēdējā reize 1992.gadā uz kāzām, tad jau vēl neko īpašu nopirkt nevarēja...tagad veikalos drēbju vairāk nekā naudas un saprašanas