Vakarā es "atdzīvojos", tad varu kalnus gāzt   Celšanās agri no rīta mani padara traku.

Lai gan arī esmu "pūce", tomēr uz mani attiecas teiciens - "rīta stundai zelts mutē". Ja runa iet tieši par padarāmo darbu ražīgumu. Vakara un nakts stundās mans "darbīgums" vairāk orientēts uz izklaidi un "atražošanos" jaunai dienai.

esmu pūce-ar to viss pateikts.Diemžēl 3 reizes nedēļā jābūt darbā 8.00

Ideju un domu līmenī, viennozīmīgi, nakts, bet fiziskām aktivitātēm rīts.

Agri rīti un dienas pirmā puse. Pēc pusdienas jau var domāt par mierīgi nesteidzīgu vakarpuses atpūtu siltā istabā.

Esmu "pūce", tad neviens netraucē, domu pavediens labi šķetinās un ar to sanāk patīkams, glīts domu "kamoliņš", no kura viegli "adīt dzīvi"

Man agrs rits un vel vakars vels

esmu pūce-vēls vakars.

Taka,mans darba grafiks ir sakt darbinu,no es pat nezinu ka to izsti var noformulet,jo pie mums tas skaitas vel nats.Tatad 4 noritina,lidz velam vakaram.Jo nemaku apstaties puscela.Un grozi ka gribi,tapat visu nevaru pabeikt.

Kad nāk pēcpusdiena   

Esmu īsta ''pūce''.Īstais darba spars rodas pēcpusdienā un ja ir kaut kas ļoti aizraujošs darāms,gadās ka ražoju līdz pieciem rītā.Pat ne mazākā noguruma pazīmes.

Nakts,tāpat,kā Tev,uz pēcpusdienu iekustos...

Dienas vidus. Pēcpusdienā  grūti padomāt, no rīta nevaru iekustēties.

Vispār jau agrās rīta stundas, tad mana galva strādā ar pilniem apgriezieniem.

Nevaru tā pateikt, tas ir atkarīgs no tā - ko vajag un ko gribu darīt

Rīts apmēram līdz 11:30, tad nāk atplūdi un apstāji...

Neesmu par to domājusi, kad kaut kas jādara, tad daru.