Ultimāts- vai nu brauc pie manis vai arī šķiramies!...ko nu?
12 декабря 2012 20:41
Runa par ģimeni ar kopādzīvošanas stāžu pie 20 gadiem. Nedalīsim šoreiz- kurš ko pieprasīja.
Viens no viņiem gadus 10 mērķtiecīgi izmācījies un kļuvis par maģistru,lai pakāptos pa karjeras kāpnītēm,kas arī izdevies- ir patīkams darbs, labi apmaksāts darbs un arī sociālais stāvoklis pietiekami augsts izcīnīts.
Otrai pusei tā nav veicies,faktiski nekad nav veicies,vienmēr pa mazkvalificētiem darbiem ,kas krīzes laikā vispār noīsināti. Bet ir vācu valodas prasme,tāpēc nu jau 2gadus strādā Vācijā. Un tad ar izskanēja šis ultimāts...
Protams, ģimene tikai nosacīti ir ģimene,ja gadiem dzīvo atsevišķi. Viens to var pieņemt. Otrs nē....
Es būtu pateikusi- ja tu tā to lietu nostādi,tad šķiramies ar.....Un ko darītu jūs-brauktu,pamestu visu sasniegto,lai svešumā berztu grīdas kāda bagātnieka mājās?
Ilze- tāpēc ka otra puse NAV atradusi sev vietu te...
Es jau par to pašu,ka izklausās pavisam nelabi...varbūt tiešām grib šķirties,bet pateikt bail un tad nostāda situāciju tā,lai otrs būtu tas vainīgais!
Homo- laiki mainījušies!
Tolaik sievas bija vīra īpašums,piedevām daudzām no viņām nebija kur dzīvot,ja reiz vīru izsūtīja. Tā kā - lielā mīla un romantika tur tikai priekš romāniem!
Es arī varu pievest pievest- Marina Vladi un Vladimirs Visockis!
precējušies un dzīvoja vairāk šķirti kā reāli kopā un neviens nepieprasīja,lai otrs kaut vai kā politiskais beglis mestos uz Franciju!
Ключевые слова: Dzīve38590
Лучший ответ
Ja divu cilvēku dialogs ir nonācis līdz šādam ultimātam no vienas puses, tad šīs attiecības jau ir "čau!". Piekrītu Aijai.
Ответы (9)
tas nav godigi pret otru ,par cik esmu dzivojusi daudz svesuma,to var piedavat tikai jau gara svess cilveks ,baidos ,ja ari aizbrauksi ,viss jau bus gandriz galigi ,vai galigi garam,un izskirsieties tapat,daudz dzivu piemeru man zinams
Kaut arī te dzīve ir diezgan smaga,es mīlu savu zemīti.Prom brauktu tikai tad ja dzīve piespiestu,bet uz šādu ultimātu gan neielaistos.Viens ja nav darba un iztikšanas,bet cits otra iegribas.Kāpēc tad otra pusīte neatgriežas mājās?
Mazliet, par vēsturi: Kad Cara laikā izsūtīja uz SIBĪRIJU sacelšanās dalībniekus, viņu sievas pameta komfortu un devās svešumā, nepametot savus vīrus, jo MĪLĒJA.
Šajā jautājumā mīlestības NAV, tāpēc rezultāts nav jāprognozē...
Es butu uzticigam savai sirds balsij un nekada gadijuma nelautu ,otrai pusei,manipulet,ja man butu ,stabilitate.,ja Es justos drosa.
Rodas jautajums.Kas tad ta par gimeniti Es ar savu raksturinu pasutitu talu,loti talu.
Vienalga- cik gadu kopā un arī- par kād tēmu- ultimāts ir beigas kopdzīvei, sapratnei.. Tā ir rupja, nejauka manipulācija ar otru, pat ja tas otrs izdomā, ka - jā, varētu tā arī izdarīt... agri vai velu būs diskomforts un visa štelle nejauki beigsies.
Runa jau nav tikai par darbu...būs taču jādzīvo kopā ar to cilvēku...
Gimenē viens ir dominējošais, bet otrs mazāk aktīvs. Ja enerģiskākais nepavelk otro pusīti līdz, bet pilnveido tikai sevi ( egoist , jo kamēr izglītojās, tikmēr otrs šo uzturēja), nekādas kopdzīves nebūs, šķiršanās neizbēgama.
Tad jau jamekle kaut kas tresais