ir teiciens : intuīcija mūs līdz mērķim aizvestu pāris soļos, kur pretim prāts izdomās dažādus apvedceļus unšķeršļus, tad n-tos veidus kā tos pārvarēt, tad to visu paveiks un tad jutīsies kā "varonis", jo rezultātā būs aizvedis mūs līdz mērķim.
Prāts un Ego vienmēr spodrina savu nozīmību mūsu pašu un citu acīs.
Kur sirds un intuīcija vienkārši mīl.

Es mācos apklusināt prātu un klausīt intuīcijai:)
Ja sanāk - vienmēr tieku pie ātra un laba rezultāta.