..frāzes,kuras nekļūdīgi varētu klasificēt kā NECENZĒTUS VĀRDUS? Un vai leksikā vispār cenzūra vajadzīga? Ikdienā ejot pa ielu (vai netā) pat bērnu leksikā var dzirdēt pilnīgi jebko..
Ключевые слова: dzīve38617, attiecības38711, attieksme3443
Bērni ļoti bieži savā leksikā izmanto vārdus,ko nemaz pat nesaprot.Vienkārši viņi dzird ka tos bieži runā cilvēki ar kuriem sanāk kontaktēties.Liela daļa pie tā vainīgi ir arī vecāki.Ja paši trīsstāvīgos krievu izcelsmes lamu vārdus nelieto,tad nemaz necenšas bērniem paskaidrot un aizliegt tos lietot (vismaz ģimenē).
ja mums nebūtu televizoru, radio un bērnus nebūtu jāved uz bērnu dārzu, mūsu bēbīši līdz skolas vecumam izaugtu ne tikai mīļi un pūkaini, bet nemācētu arī nevienu lamu vārdu.
Nav slikti , ja stāv ... , bet ja tikai pastāv ..
Ja šos vārdu salikumus uzņemtu filmā? Kultūŗa,mūs no tā sargā,saudzē! ( ieej flīzētā atejā, no kuras iziet cilvēkveidīgs,nosmērējis grīdu,sienas ar sūdiem!)
Kā runā pieaugušie, tā bērni atkārto. Skolotāji bērniem vienmēr saka:"Atkārtojiet..." un bērni atkārto visu, ko dzird mājās, uz ielas, sabiedriskos pasākumos. Kāda šobrīd pati sabiedrība ar visiem deputātiem priekšgalā, tā arī aug mūsu bērni.Vai var mierīgi vīrietis pieciest, ja priekšnieks par paveikto darbu nesamaksā-pat necenzētiem vārdiem pietrūkst vietas sašutumam un bērns to redz un visu uztver. Kāds tur brīnums , ja pat bērni runā ar necenzētiem vārdiem,bet kā viņi var zināt , ka tie ir necenzēti, ja pa TV multfilmās dzird un redz ne tikai to vien.
"Tīrā " veidā necenzētas lamas būtu saistāmas ar seksuālo jomu. Bet!! Bet L-jas tiesu prakse šo jomu ir krietni paplašinājusi. Un par nezenzētām lamām attiecīgā situācijā var uzskatīt "da jebko"!
„Necenzēts vārds” ir vārds (arī izteiciens), ko persona lieto nepieklājīgā, rupjā, lietošanai sabiedriskās vietās nepieņemamā nozīmē, kādu nepamatoti vai ļauni nozākājot, t. i., izsmejot, nievīgi nopeļot.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas
Senāta Administratīvo lietu departamenta
2007.gada 25.aprīļa
SPRIEDUMS
Lietā Nr. SKA – 157/2007
diemžēl pastāv-unbieži vien runātāji to vispār par rupjību neuzskata
Tie vardi figure gan pieaugusajiem,it seviski tie figure sarunvaloda jaunatnei.Ir protams audzinati ta,ka neuzdrosinas klaji sos vardu pielietot,bet retums.
Protams, pie tam- būs gan sadzīviskas situācijas , gan tiesiskas- ka jau Ineta minēja, kad tiek vērtēti "spārnoti izteicieni".
Piekritu.Bet no ka tos vardinus tie bernini dzir Tadu jautajumu deretu uzdot katram sev.
cenzeti,vai necenzeti,ja par to kads soditu,tad varbut kaut kas mainitos,bet muti nevienam neaizversi,ka grib ta runa,cita lieta cik tas ir patikami vai nepatikami apkartejiem,lai nu tas apliek uz katra runataja sirdsapzinas ,ja vinam tada ir
Stāstiņš "iz dzīves" - mūsu darba kolektīvā tādi vārdi un izteicieni bija ikdienišķa parādība. Tad ņēmām piemēru no mūsu masu mēdijiem. Vārdu un izteicienu vietā lietojām "__" (skaņu - pī). Bija jautri - visiem viss skaidrs un ētikas normas arī netiek pārkāptas.
Klasificē . Un skolās māca , kas ir kas .
Iela prasa savu , bars savu .....un galu galā arī kādās nebūt mājās ir vecāki , kuri bērniem to visu spēj samācīt bez īpašām pūlēm .
Tā tas ir .