Nav slikti ne šā ne tā galvenais nezaudēt realitātes sajūtu

Tikai tajās, ko paši sev (ie)stāstām...

Dzīvot pasakā gandrīz vienmēr asociējas ar dzīvošanu kādā laimes zemē vai tamlīdzīgi . Pasakas ir dažādas . Tādēļ pilnīgi droši varam teikt - ,,mēs dzīvojam kā pasakā "

"Ieklausies asarās, kā mūsu dzīve lēni, lēni rit..." Neatgriezeniski
Šo ceļu ejam vienreiz.   Nepiepēdot... Nenodarīt pāri... Atrast prieku...Cerēt...
Bet dzīvot reāli reālajā laikā un nenožēlot to! Papildus iespēju nebūs.

diemzel daudz kas notiek bez musu lidzdalibas un vajag dzivot uz pilnu klapi,un ja kads saka ,kad dzive iet garam ,vins pats pie visa vainigs,ja neiejaucas visa ko var mainit,un vismaz 90 procenti ir mainami,tikai tam ir vajadziga griba un uzzdrikstesana,bet dziesma ir skaista

Pasaka beidzās dažus metrus aiz Saeimas nama,tālāk ir sasprinktā dzīve.

Pasakas dzīvo mūsos...

  Pasaku laiki aiziet reizē ar bērnību, bet paceļot mākoņu valstībā vai ūdeņu plašumos ..... tas ir relaksējoši     ... daba spēj aizraut.